Laipni lūgti “lauvu bedrē”

Otrdien plkst. 21:00 Latvijas čempionāta 2.līgas pirmā apļa centrālajā spēlē “Ķekavas buldogs” florbolisti uzņems “Rīgas lauvas”.

Kā pravietis esmu sludinājis, cīņa pret “lauvām” būs ļoti svarīgs solis virzienā uz (vai prom?) 1.līgu. Tomēr velns nav tika melns kā to mālē: “lauvas” svētdien nedaudz negaidīti piekāpās “Jelgavas novadam” (5:7), piedzīvojot pirmo zaudējumu sezonā un kopvērtējumā atkrītot uz 3.vietu.

“Lauvu zaudējums mani nepārsteidz,” komentē viens no perspektīvākajiem buldogu spēlētājiem Māris Ivanāns. “Paši sajutām, kā spēlē Jelgava,” smago spēli atceras Ivanāns, par rītdienu prognozējot, ka viss var gadīties, “50 pret 50.”

Meistarsacīkšu kopvērtējumā “buldogiem” tagad nav vairs tikai punkta, bet veselu četru punktus pārsvars pār rīdziniekiem:

Man frizieris Īrijā nositās

1. Ķekavas Bulldogs 5 - 0 (15 p.)
2. Jelgavas novads 4 - 1 (14 p.)
3. Rīgas lauvas 4/1 – 1 (11 p.)
4. Inčukalns 2 – 2/1 (7 p.)
5. Ritols 2 - 3 (6 p.)
6. Devils United 0 - 4 (0 p.)
7. Saulkrasti 0 - 5 (0 p.)


“Lauvām” ir izteikts līderis 19 gadus vecais Andis Peikš #13, kurš piecās spēlēs ar 25 (13+12) rezultativitātes punktiem ieņem 2.vietu rezultatīvāko listē. Tiesa, aiz mūsu Intara Labsvārda (16+10) un pirms Oskara Eglīša (17+7) un Matīsa Ziemeļa (10+10).
Jā, jelgavnieki nudien kārtis sajaukuši. Grūtības vājo padara vājāku, stipro – vēl stiprāku. Kurai kategorijai pieder lauvas? Patiesība taps zināma otrdienas vakarā Ķekavas Sporta klubā...

Kapteinis ar pokera seju

Ļoti iespējams, šajā mirklī, kad jūs lasiet šīs rindas, viņš snauž, aizlicis rokas aiz galvas, un rāmi klausās Vinnija Paza “End of Days”. Ķekavas “Bulldogu” meistarkomandas kapteinis ir vēss kā viņa uzvārds – Matīss Ziemelis.

ZVAIGŽŅU SPĒLE. Ziemeļu vējš (#17) plīvo pie vārtiem

“Trīs gadi ir ļoti ilgs laiks,” intervijas gaitā tukšo posmu vilcinādanies raksturo Matīss (attēlā nr.17). “Protams, nožēloju. Zaudēju fizisko formu. Tomēr bumbiņas apstrādāšanas tehnika tik ātri neaizmirstas.” Neapšaubāmi daudziem novadniekiem ir prieks, ka pērn florbolā atgriezās viens no Ķekavas florbola skolas talantīgākajiem un laukumā interesantākajiem audzēkņiem. “Es sportā netiecos pēc slavas un naudas. Es vienkārši vēlos kļūt par labu florbolistu.”
Ziemeli raksturo: vijīgas un viltīgas kustības, rokas tamborē kā šujmašīna un indīgs metiens. Tiesa, jāuzlabo spēle aizsardzībā. Un Politiski un reliģiski aktīvs! Par pēdējo nedaudz vēlāk.
   

Pirmie vārti - caur kājām un devītniekā

Matīss ir florbola kalps un ķīlnieks. “Tā bija īstākā laime,” 21 gadu vecais uzbrucējs atceras - pirmajā treniņā juties vienkārši fantastiski. Pat neskatoties uz to, ka labākais draugs un joprojām partneris laukumā Dzintars Sēne uz pirmo nodarbību (5.klasē) Matīsiņu aizvedis kā uz Maikla Džeksona “Nekurzemi”. Proti, nav bijis skaidrs priekšstats par spēli un noteikumiem. “Zināju tikai, ka būs kaut kas jādara ar nūjām.”
Tolaik pagasta skolā valdīja koka bortu laikmets. Aiz skabargainajām, biezajām finierkrāsas apmalēm sagaidīja treneris Ints Vancāns. Izveicīgais uzbrucējs izceļ, ka speciālists centies viņā izgrebt līdera īpašības. Sevi redz kā barvedi vai barā - uzreiz vaicāju ārēji miermīlīgajam kapteinim. "Šobrīd tomēr barā", domīgi atbild Matīss. Taču uz manu “starp rindām” sekojošo izaicinājumu, vai vezums jādod kādam citam vilkt, viņš nekavējoties aizrāda - “Nu nē. Nav jau tik traki.”
Savus pirmos vārtus nekad neaizmirsīšot, kas gūti kādā izbraukuma turnīrā Vidzemē: “Tolaik vēl nemaz nemācēju mest,” skaidro spēlētājs. “Atmuguriski stāvēju pret vārtiem, un situ bumbu starp kājām. Un pāri vārtsargam...Iesācēja veiksme!” Tāpat ļoti spilgta epizode izvērtusies, neilgi pēc ilgi gaidītās atgriešanās florbola apcirkņos – pieci goli pret Limbažiem (11:6), un viens uzreiz no vārtsarga piespēles atkal atmuguriski caur kājām, tālajā devītniekā. “Skaistākie vārti mūžā!”. Savukārt sāpīgā trauma bijusi izmežģīta potīte un zila acs. “Snovojot salauzu roku.”

Ar Nilu uz vēlēšanām. Baznīca

Augstāk pieminētie trīs gadi bez florbola sanākuši kaila slinkuma dēļ. Pat neesot bijis apnikums, viss laiks veltīts vidusskolai.
Saka, ikvienam var piedēvēt elkus, taču Matīss tādus neesot sastapis. Varbūt neredz, jo spēlē viņam blakus laukumā? “Mani ir divi mīļākie partneris: Intars [Labsvārds] un Nils [Meļķis”]. Kāpēc? Mēs jūtam viens otru laukumā. Saprotamies.” Cīnīšanos plecu pie pleca ar abiem kadriem salīdzina, kā “saldējuma baudīšanu karstā laikā”.
Brīvajā laikā svarīgas divas lietas: labi izgulēties un uzkapāt internetā pokeru. Lielākais laimests sasniedzis 50 eiro. Rosinu, ka veiksme formula kabatā un jāsāk laist profesionāli. “Kazi’, kādi ceļi dzīvē paveras,” ironiski, taču pamatkapitāls vajadzīgs mežonīgi liels. Brīvā laikā patlaban nāvīgi daudz – ne strādā, ne mācās. “Baudu dzīvi,” harmonizē Matīss. Patlaban aktuālais hīts ir repera Vinnija Paza “End of Days”. Taču vienā brīdī Matīss liek manām uzacīm pārvērsties izbrīna arkās. Mīļākās filmas esot par... cietuma tematiku. Patiesībā, pārprotu. “Pamācošas. Daudz atziņu. “"Zaļo jūdzi" par vairākkārt esmu noskatījies,” slavē Oskara balva laureātus. Par sievietēm – ne vārda.

Kā luterānim pienākas, ik gadu Ziemassvētkos Matīss dodas uz baznīcu. Tāpat piedalījies 10.Saeimas vēlēšanās. “Ar Nilu un vēl vienu draugu gājām balsot. Izvēle jau nebija – par “Vienotību.”

Prognoze?
Kuru vietu šogad Latvijas čempionāta 2.līgā ieņems “Ķekavas Bulldogs”? “Negribu neko prognozēt. Trijniekā būs stabili, protams, ceru uz zeltu,” saka Matīss.

Laba vēlejumi un izturību!

Pilns raksts:
WWW.ĶEKAVAS BULLDOGI.LV

Kurš ēvelē skaidās “Latgranulu”? (papildināts)

Latvijas florbola čempionātā pastiprinātais FBK “Ķekava” savā laukumā ar 10:5 pieveica virslīgas debitantus Līgatnes “Latgranula”, pārtraucot trīs zaudējumu sēriju. Izcila un patiesi tehniski skaista spēle Ginta Klēģera izpildījumā (3+2). Kopvērtējumā “Ķekava” pakāpās uz 5.vietu.

Pazīstamā trenera Normunda Zvejnieka vadītie “Latgranula” florbolisti cīņu uzsāka visnotaļ “cieti”. Tomēr sīkstā perioda izskaņā 17.minūtē ķekavieši ātri guva divus vārtus, iecērtot spožu zobenu viesu pārliecībā -- vispirms ar labu metienu uzspīdēja Nils Meļķis, tad pēc 12 sekundēm precīzi meta Klēģers jaunākais un 2:0.

Pēc pārtraukuma vārti turpināja birt kā no pārpilnības raga – Mežotnis ar neērto (3:0), Meļķis (redz, ko dod, ja papildus patrenējas!) ar labu piespēli noliek Jansonu tukšu vārtu priekšā (4:0), ķekaviešu jaunieguvums Vaičis no distances (5:0) un visbeidzot ierunājas kapteinis Gunārs Klēģers (6:0). Jāsaka angļu mēlē: unfortunately. Proti, šeit parādījās smaga problēma: florbolistu vājā psiholoģiskā sagatavotību – viesi burtiski sabrauka. Ja vienkārši nedomātu par “burtiņiem” uz tablo un spēlētu tālāk (gluži mehāniski) cīņa izvērstos daudz, daudz līdzīgāka. Tiesa, iezīmējās otra galējība – kad rezultāts no līgatniešu pozīcijām kļuva 0:6, čaļi sāka spēlēt drošāk – sak’, vairs nav ko zaudēt, tagad var spēlēt kā grib: manas kļūdas tāpat neviens neatcerēsies un neviens tās nepārmetīs...

Tāpat “Ķekava”, ieguvuši pārsvaru, aizsardzībā sāka vest valsti un, liekas, vērojot partnerus, arī Bramanim zagās gaišums acīs – pusotras minūtes laikā (!) “Latgranula” guva trīs vārtus pēc kārtas – 6:3. Un viesi pa laukuma jau lidoja. Haoss.
Nezinu, kāda dziesma paķēra Čīču (nezinātājiem – Mārtiņu Brigmani). Acīmredzot LSPA prāta skola – ķekavietis īsā laikā raidīja divas bumbas sāncenšu vārtos un reizi norībināja pārlinkni - 8:3 un faktiskti Čīča izšķir cīņas likteni.

Pēdējās 20 minūtēs “Latgrunala” spītīgi centās izglābties, taču pasākuma vadīja Gints Klēģers (viņam pietrūka vienīgi smokings un sarkans samta tauriņš). Divi fenomenāli goli no gaisa. Pēdējais vienkārši kompete. Soda izspēle, bet milzu 50 tonnu buldozera saimnieks Timoško (tā lasīju žurnālā “IR”) pamet bumbu augšā un Gicons mauc no gaisa – vārti!!! Patīkams vakara noslēgums – 10:5.

Jāpiemetina, Bramaņa kontā spēles gaitā divi atvairīti bullīši.

Mača zvaigznes balvu saņēma viens no trim Ķekavas komandas jaunieguviem (visi no FK “Rīga”) Toms Briedis. Ragi dūņās, bet florbolisti jau dodas Irlavas virzienā – sestdien,16.oktobrī, pret “Telms/Energokomplekss”.

 SPIED ŠEIT: PROTOKOLS

Vīrieši virslīga

#	Kom	Sp	Uz	Zau	+/-	P
1.	Lekrings	6	6	0	32	18
2.	Talsi / Trio..	7	5	2(1)	12	16
3.	RTU / Inspecta	6	5	1	38	15
4.	Jõgeva SK Se..	5	4	1	9	12
5.	Ķekava	7	3	4(1)	-11	10
6.	Lielvārde	5	3	2	11	9
7.	Rubene	6	3	3	-9	9
8.	SK Pārgauja	6	3	3	-3	8
9.	Ulbroka	6	3	3	-9	8
10.	FK Bauska	6	3	3	-10	8
11.	Telms / Ener..	6	1	5(2)	-13	5
12.	Latgranula /..	8	2	6	-19	5
13.	FK Rīga	4	1	3	-7	2
14.	Kurši	6	0	6(1)	-21	1

Dinamiešiem pirmā uzvara pēc vēlēšanām

Ar neviltotu prieku šodien noskatījos, kā Rīgas “Dinamo” uzar KHL labāko aizsardzību un vārtsargu – 4:1 pret Ņižnijnovgorodas “Torpedo”.

Pēcspēles uzvaras vārtu autoram Oskaram Cibuļskim puspajokam mēle liecās prasīt: kas ir, ka tikai ar pārinieku (Ozoliņu) metat vārtus? 13 mači aiz muguras, bet no aizsargiem ripu sarkanajā būrī spējuši iedabūt tikai 1.maiņas duets. Starp citu, kā lai šajā brīdī atkal neiedomājas par Sorokina un Laviņa “paradigmu”. Pirmais pases datu dēļ (vecums) tagad spiests vergot aiz Alpu kalniem Itālijas 2.līgā, kaut gan tikai pusgadu (!) jaunākais Rodžers šosezon izskatās pilnīgi nekāds - absolūti sliktākais lietderības koeficients (“-4”) komandā, 0+0 un divas sodas minūtes, kas šoreiz kā uz delnas, manuprāt, norāda uz agresijas trūkumu. Tukša loze.

Savukārt Ņiživijs – jo vecāks kļūst, jo labāks top. Ārkārtīgi pozitīvas emocijas par laicīgo piespēli snaiperim Hartiganam (panākot 3:0). Kad Sašam bija spēka gadi – ap 24 (tostarp NHL leģendas ar Veinu Grecki priekšgalā šajā vecumā sasniegušas augstākos rezultātus, pērn pirms sezonas “The Hockey News” apskatnieki aicināja vēl “izbaudīt” Ovečkinu un Krosbiju) – Ņiživijs “Lokomotiv”, Maskavas “Dinamo” un “Molot-Prikamje” knapi turējās Superlīgas līmenī. Saša toreiz vidēji savāca maksimums 4 līdz 12 punktus regulārajā sezonā. Tagad, sasniedzot veterāna vecumu (34), tekošajās trīs KHL sezonās: 27 (9+18), 36 (12+24) un šogad pēc ¼ sezonas jau 15 (6+9), kas dod fantastisku 3.vietu līgas rezultatīvāko tabulā.

Labi, ka Mikušs visbeidzot arī rezultativitātes izteiksmē atstrādāja slovaku blatu. Citādi pēc iepriekšējām sešām spēlēm ar 0+0 viņš atradās turpat, kur Podziņš. Iepriecina Holts – no malas nespeciālistam redzams, ka amerikānis gan ļoti grib, gan arī ļoti strauji progresē. Patiešām ļoti.

“Torpedo” Rīgā ieradās ar spēcīgu statistikas bagāžu – sešas uzvaras septiņās izbraukuma spēlēs, pārliecinoši dzelžaināko aizsardzību līgā (tikai 16 ielaisti vārti) un septembra labāko vārtsargu, austrieti Bikneru (94,4%). Taču acīmredzot pēdējais pārdega – Bikners “Torpedo” vārtus šosezon bija sargājis pilnīgi visās spēlēs un no zvana līdz zvanam. Psiholoģiski tik smagu nastu ar tik augstiem statistikas rādītājiem (arī zaudētas tikai 1,59 ripas) ir ļoti grūti noturēt. Vēl jo vairāk, ja tev jāspēlē pret komandu, kuras vairākumu diriģē Sandis Ozoliņš...
Blakus Ozo Cibuļskis aug kā jaunākais brālis - pirmajā vairākumā maisam gals bija vaļā (1:0). Un pēc pārtraukuma varēja atkal ieslēgties dinamiešu otrā perioda fenomens (trīs gūti vārti). Atkal Rīga vislabāk nospēlē otro trešdaļu – statistika liecina, ka caurmērā pirmās 20 minūtes “Dinamo” zaudē, tāpat trešais periods nav zelta vērdiņš, bet pēc otrās trešdaļas rādītājiem esam starp labākajiem KHL. Statistika nekad nemelo.

Ar 46 gūtiem vārtiem dinamieši šajā rādītājā ieņem 2.vietu (starp “Salavat Julajev” un SKA), ar 22,5% vairākuma realizāciju un 87,3% noturību mazākumā katrā elementā 4.vietā. KHL kopvērtējumā – godam pelnīta 6.vieta austrumos ar +5 punktiem virs tā dēvētās play-off zonas.

Baltā olimpiāde spiesta apstāties

Zagļi, zagļi un velreiz zagļi...

Diemžēl šodien pirms speles ar SKA Latvijas Nacionalā teatra apmeklejuma laika (izrāde saucās Leo pēdēja bohēma...) kāds nelietis uzlauza auto, un aizstiepa visus manus tehniskos resursus -- datorsomu, kurā atradās kompjūters, mobilā interneta modems un diktafons... Mājās cits internets nav pieejams, līdz ar to pēdējā bohēma (uz nenoteiktu laiku) arī manam blogam. Tāda tā studentu dzīve.

p.s. Mērfija likumi joprojām aktuali - tā bija vienīga reize, kad uz sēdekļa atstāju noplukuso "cemodanu".

Daudz laimes, Gicon!

"Ķekava" florbolisti trešdien "Sporta klubā" asa sižeta spēlē ar šaušalīgām beigām ar 8:5 pieveica respektablo FK "Rīga". Uzvarētāju sastāvā vērtīgākā spēlētāja balvu (MVP) saņēma Gints Klēģers (1+0), sarūpējot sev lielisku dāvanu 24.dzimšanas dienā. Virslīgas kopvērtējumā ķekavieši uzreiz aiz pirmā trijnieka. 

Nekavējoties pēc tiesneša svilpes ķēros apkaklē jubilāram. Vispirms šis aizlaižas prom. No krāna nodzeras badīgi kā afroamerikānis... Tad klāt ir. 

Prasu, vai šovu pēdējās 20 minūtēs sarīkojāt par godu dzimenei!? - Tā izskatās, - pasmaida Klēģers, kura formu rotā iesvīdis 44.numurs. - Pirmo spēles pusi nospēlējām aizsardzībā un viss bija "okay" - bijām ielaiduši tikai divus vārtus [6:2]. Bet otrā daļā uzvilkām galvā cepures un domājām, kurš vairāk sametīs. Atlaidāmies... Beigas jau sanāca slidenas: ej nu sazin, kas būtu noticis, ja mūsu  noraidījumu laikā pie 7:5 viņi būtu uzlaiduši sesto laukuma spēlētāju... Pozitīvi, ka iegūti 3 punkti, slikti - nevaram nospēlēt spēles galotni līdz galam.
- Atbildu: no malas izskatās, ka visbeidzot sāc sajust spēles garšu. Taču, rūpīgi klausoties Klēģera atbildē, nedaudz aplaužos, jo jūtu, ka uz Ginta sirds gulējis smags akmens.
- Kā lai saka... Dzīvē notikušas pārmaiņas, līdz ar to esmu nedaudz, nedaudz izsists no ierindas, - pirms kāda laika izšķīries ar draudzeni. - Grūti sakārtot domas, koncentrēties. - Priecē gan, ka Gicons ir pārliecības pilns un pauž cerību, ka gūtie vārti palīdzēs atgriezties uz viļņa. - Cerēsim, cerēsim! Tagad jāatgūst. Divas spēles pēc kārtas nebiju dabūjis nevienu punktu - neatceros, ka pēdējās divās, trīs sezonās būtu tik ilgi palicis "sausā"... Šīs divas spēles es pat speciāli nemazgāju formu. Domāju: nemazgāšu tik ilgi, kamēr negūšu vārtus.
Runājot par "golu", jubilārs izsakās pieticīgi, - sanāca iebakstīt. - Tāpat ar neviltotu izbrīnu piekrīt, ka FK "Rīga" spēks manāmi mazinājies. - Jā, īstenībā tagad daudz vieglāk pret viņiem spēlēt. Agrāk viņi daudz vairāk lika lietā kontakta spēli. Tā bija komanda pret, kuru bija interesanti cīnīties, jo viņi spēlēja līdzīgi kā mēs - agresīvi un skatāmi, līdzjutējiem interesanti. Iespējams, pie vainas tas, ka tiesneši sākumā parādīja - noraidījumi būs par jebkuru pārkāpumu. Tas izsita no sliedēm, mēs arī bijām "šokā" - uzreiz sūta uz soliņu... 

Šoka terapiju vispirms gan piedzīvoja rīdzinieki. Izvirzījušies vadībā pēc Akulova metiena (0:1), viņiem "Ķekava" atbildēja ar sešām bultām pēc kārtas - maisam galu vairākumā atslēdza Mežotnis, pa diviem vārtiem guva Brigmanis un Jansons, vieni Špīsam - un 30.minūtē uz tablo paveras 6:1. Viesiem Šķēls ātri vienus vārtus atguva (6:2). Izšķirošajā trešdaļā sākās tiesnešu paniku un provokatīva cīņa FK "Rīga" izpildījumā. Tiesa, vispirms jubilārs mazākumā panāca it kā drošo 7:2, taču soģis, kurš pazīstams ar iesauku dzeloņcūka, pārāk norespektēja uz lauriem aizmigušo Alvi Dāli un atrada divas minūtes Spolei. Adrenalīns sāka dramatiski celties... Cīņas karstumā traumās iedzīvojās ķekavietis Normunds Ozoliņš, pretinieku rindās - potenciālais līderis Alvis Dāle.  Viesi, lielā mērā pateicoties Fricbergam, atguva uzreiz trīs vārtus (7:5). Turpinājumā pieminētais rīdzinieks izcēlās aizvārtē ar sitienu pa kājām Matīsam Jansonam, kurš atbildēja izaicinot "zili balto" uz boksa maču. - Stulbi, - Jansons pēc spēles ir lakonisks, taču piekrīt, ka neizturēja (sarkanā kartīte...).  Izvērtās pavisam liels jampadracis, jo pēc kāda no FK "Rīga" spēlētāju metieniem bumbiņa trāpīja pa vārtu pārlikni un, pēc šo rindu autora redzētā, šķērsoja vārtu līniju pāris centimetru dziļumā. - No manas pozīcijas skatoties nebija vārti. Es pats ar kāju vēl aizspēru bumbiņu, - Klēģers jaunākais skaidroja epizodi, kurā pats bija notikumu epicentrā. Viens no tiesnešiem vispirms vārtus ieskaitīja, bet pēc Ķekavas komandas eksplozijas otrs - panākumu anulēja...

- "Ķekava" šodien demonstrēja labu spēli, - pēc spēles čatā raksta viens no FK "Rīga" redzamākajiem aizsargiem Toms Briedis. Cenšos garo uzjautrināt - tu jau kā Sandis Ozoliņš hokejā -- 0+3 (trīs rezultatīvas piespēles). - Galīgi tā nebija. Punkti tikai pateicoties komandas biedriem. Spēle galīgi negāja no rokas. Beigās pārņēmām iniciatīvu, taču neieskaitītie vārti un noraidījumi liedz cīnīties par neizšķirtu. FK "Rīga" sezonu sākusi vāji, jo vienībai bijis ļoti īss sagatavošanās posms, tāpat Deivisa kausa dēļ nav varējuši notikt pēdējie treniņi. - Sanāk, ka sezonas spēles ir vienīgais, kad varam veidot saspēli. Vienā neveiksmīgā momentā traumā iedzīvojās A.Dāle, kurš nākamo spēli pret varētu izlaist.

Uzvara 8:5. "Ķekava" pēc trešās kārtas paceļas dalītu 4.vietu Virslīgas čempionāta kopvērtējumā.

Vīrieši virslīga

#	Kom	Sp	Uz	Zau	+/-	P
1.	Lekrings	3	3	0	7	9
2.	RTU / Inspecta	4	3	1	21	9
3.	Rubene	3	3	0	9	9
	Ulbroka	3	2	1	3	6
	Talsi / Trio..	3	2	1	2	6
4.	Ķekava	3	2	1	-7	6
7.	FK Bauska	3	2	1	2	5
8.	Jõgeva SK Se..	2	1	1	2	3
9.	Lielvārde	3	1	2	-5	3
10.	Latgranula /..	4	1	3	-11	3
11.	FK Rīga	4	1	3	-7	2
12.	Telms / Ener..	3	0	3(2)	-6	2
13.	SK Pārgauja	1	0	1	-3	0
14.	Kurši	3	0	3	-7	0

Jāpiemetina, jubilārs pirms pāris nedēļām piedalījās Latvijas izlases treniņnometnē, spēlēja pret Igauniju. - Forši jau ar elites čaļiem uzspēlēt, taču liekas, ka izlasē diez zin vai tikšu... - Cenšos iedvesmot: pavērsieni vienmēr iespējami gana daudz. Patiešām: Gintam līdz Jēzus vecumam vēl deviņi gadi -- kā dzimšanas dienas kliņģeris, tikai ar aprītu stūri.

Pieci goli no pēdējās rindas

Dinamiešu panākumos šodien nācās noraudzīties no maģistratūras pēdējā sola - vīri nākamajā beņķī bija paķēruši līdzi laptopu un laida vaļā LTV7 tiešraidi (otrajā trešdaļā jau startējām manu kompi, jo čaļiem baterija iztecēja...). Un tas nebūt neliedza uzspīdēt Kultūras lekcijā - atbildot uz lektores lūgumu pacelt roku, tiem kuri apmeklējuši Džilindžera jauno iestudējumu Marija Stjuarte, biju vienīgais, kurš izšāva ķepu auditorijas griestos. Izvērsām diskusiju viens pret viens (sava veida bullītis uz lektores vārtiem!). Pēcāk varēja noraudzīties Jēkaba Rēdliha dramatiskajā spēka paņēmienā un baudīt Karsuma abus visnotaļ asprātīgos vārtus.

Rīdzinieki vēl tikai uzņem kursu, taču "Arēnā Rīga" atgriezīšos sestdien pret SKA. Tad arī varēs kādu lauvu paraustīt aiz ūsām. Pārējā laikā - vēl daudz jāmācās.

Hartigans raida bultas tiesnešu virzienā

"Spēli sākām ar kritienu 0:2, bet mēs atspēlējāmies un ieguvām divu vārtu pārsvaru. Tad izskatījās, ka tiesnesis grib saglābt spēli [tied things up - angļu val.]," pēc zaudējuma čempionvienībai bullīšos (4:5) klāstīja man Rīgas "Dinamo" pirmo vārtu autors Marks Hartigans.

"Redzot, ka tuvojas izšķirošās 20 minūtes "AK Bars" saņēmās un padarīja labu darbu," turpināja Hārtijs. "Tanī pašā laikā mēs centāmies izvairīties no noraidījumiem, taču viņi izmantoja savas izdevības, izlīdzinot rezultātu... Pirms nākamās spēles [ar "Ņeftjehimik"] izanalizēsim pretinieku video - sameklēsim visu nepieciešamos, koncentrēsimies uz viņu vairākumu un mazākumu. Pats mēģināšu spēlēt agresīvi un vairāk mest pa vārtiem."

KHL  noslēdzoties piektajai kārtai, nepilnus 33 gadus gadus vecais kanādietis ar pieciem rezultativitātes punktiem (3+2) kopā ar Ņiživiju, Suroviju un Ozoliņu dala dinamiešu rezultatīvākā spēlētāja godu.

Hosa: "Rīga ir manas otrās mājas"

Veļoties lielajai ripai priekšu un brienot dziļas peļķes, kuplajā "dinamiešu" fanu pulkā sasniedzu līdzjutēju ielenkto "Arēnu Rīgu". Lieki piebilst, kas tur tālāk notika -Rīgas "Dinamo" ilgi lolotā un dramatiskā cīņā ar 4:5  atklāšanas mačā paspēlēja bagātajai līgas čempionvienībai "AK Bars" (4:5), kuras mundierus tagad spodrina mūsu līdzšinējā superzvaigzne Marsels Hosa. Viņam šī bija atgriešanās Rīgā. Darbu izteiksmē klusa, sajūtu - ļoti, ļoti silta...

"Senas draudzības vārdā" slovāks neliedzās apmainīties ar pāris "laipnībām". Intervija ar Hosu jaunāko. 

Daudzi līdzjutēji, žurnālisti un funkcionāri Latvijā tevi gaidīja ar milzīgu nepacietību. Kā tu juties, izejot uz ledus pārpildīto tribīņu priekšā?

- Patiešām bija ļoti patīkami atgriezties Rīgā, turklāt uz sezonas atklāšanas spēli; atmosfēra "Arēnā Rīga"  vienmēr ir fantastiska. Fani šos divus gadus pret mani izturējušies lieliski. Pat šovakar: viņi kliedza manu vārdu - tas bija forši [it was kind a cool! - angļ.val.]. Hokejs ir mana dzīve, taču, saproti, es tagad spēlēju "AK Bars" un man ir jāskatās citā virzienā. Rīga man ir otrās mājas, un es vienmēr šeit atgriežos ar prieku.

Jā, tagad tavā dzīve ienāk jauna pilsēta - Kazaņa -, jauna valsts, jauna kultūra...

- Protams, kultūra Kazaņā atšķiras. Rīga ir daudz eiropeiskāka. Tu jau zini, Krievija ir Krievija... Taču Kazaņā man nav nekādu problēmu, "AK Bars" ir nevainojama organizācija un es varu saņemt visu ko man vajag.

Pievēršoties spēlei, jau pašā mača sākumā iemetāt divas ripas, panākot 2:0. Kā tas ietekmēja? Jo pēc tam rīdzinieki atbildēja ar četriem precīziem metieniem, taču tomēr uzvarējāt jūs...

- Mums izdevās lielisks spēles sākums. Tiesa, mums ir jāmācās no savām kļūdām... Mēs nevaram nospēlēt bez kritumiem visus trīs periodus... Tagad gaidāmas divas smagas spēles Minskā un Maskavā.

Ko tu šosezon sagaidi pats no sevis?

- Es gribu spēlēt finālos un gūt vērtīgus vārtus. Kazaņas vienība ir divkārtēji čempioni, taču līdz kausam mums vēl tāls ceļš ejams... Sastāvs "AK Bars" nemainās...

Un, pēdējais: cik daudz kontaktējies ar vecajiem cīņu biedriem dinamiešu rindās un kuri ir tavi labākie draugi?

- Šad tad sazvanāmies. Saproti, sezona ir notikumu aizņemta. Visvairāk kontaktējos ar Sergeju Naumovu, Sašu [Ņiživiju] un Hartiganu.

Marsels atsveicinās un ar hokeja somu plecā steidz prom. "Man Rīgā ir tik daudz draugu, vēl visi jāsatiek." Hosa nemelo -- pārmiju pāris vārdus ar Hartiganu, un pēc tam prasa: "Klau, kur Hosu meklēt?"

Baltā olimpiāde uzņem apgriezienus...

"Dinamo" pret čempionvienību - Holts vārtos

Rīgas "Dinamo" šovakar spēli pret čempioniem Kazaņas "AK Bars" aizvadīs ierastos virknējumos. Savukārt Hosa (1+3) šovakar pret "Dinamo" spēlēs ar ierastajiem partneriem - somiem Pesonenu (1+2) un Imonenu (1+1). Jāpiezīmē, Marsels arī Tatarstānas komandā ir rezultatīvākais.

Dinamo:
1.maiņa Ņiživijs - Hartigans - Surovijs; Ozoliņš - Cibuļskis:
2.maiņa: Karsums - Sprukts - Ankipāns; K.Rēdlihs - Reķis
3.maiņa: Dārziņš - Troters - M.Rēdlihs; Laviņš - Galviņš
4.maiņa: Bukarts - Džeriņš - Meija; Podziņš

Vārtos: Holts

T.K.O.

Tas, kam mēs vēl ticam, - tas vēl nav zaudēts. Cīnoties bez četriem pamatsastāva spēlētājiem un trenera, "Ķekava" florbolisti ar 2:15 bez ceremonijām viesos piekāpās čempionvienībai "RTU/Inspecta". Vārtus guva Matīss Jansons un Gints Timoško. Uzvarētājiem 4+3 Atim Blindam. Jau trešdien "Sporta klubā" gaidāma intriģējoša cīņa pret spēcīgo FK "Rīga".

Ir arī ļoti intriģējoši un patīkami jaunumi. Par visu pēc kārtas...

Ainu laukumā šoreiz vislabāk raksturo ķekaviešu vārtsargs Kaspars Millersons, kurš pienāk man klāt un no ķepām plēš laukā blociņu: "Par šito spēli labāk neraksti!" Protams, tad pavērās Kaspara platais smaids... RTU - kā jau "studenti - patiešām bija pārāki arī tīri akadēmiski. "Viņi bija labāki visos elementos," sarūgtinājumu neslēpa "Ķekavas" kapteinis Gunārs Klēģers, "nospēlējām ļoti vāji." Neviens no sarkanajiem nemeklēja attaisnojumu sastāva robos, tomēr jāsaprot -- ķekaviešiem nācās iztikt bez četriem pamatsastāva spēlētājiem: Māra Gžibovska (trauma), Henrija Uzrauga (hokejs), Normunda Ozoliņa (slims), Oskara Repke (Kanāda) un Artūra Špīsa (Baiba...).

Tātad, Latvijas čempionāta 2.kārtas spēli ķekaviešiem nācās sākt samiksētās maiņās. Līdzīgas izvērtās spēlēs tikai pirmās desmit minūtes, kad ar precīziem metieniem apmainījās Blinds (5.minūte) un Matīss Jansons (10.minūte), uz tablo iededzot sīvo 1:1. Kā pēc spēles atzina mājinieki, viņi bija ļoti labi gatavi ķekaviešu agresīvajam spēles plānam. Proti, niknos viešņu uzbrukumus RTU apturēja ar negaidītu pretspēku. Turklāt, tikko uzplaiksnīja pirmie asumi laukumā, tā soģis drīz ķekaviešus atstāja mazākumā. Faktiski tas arī bija spēles lūzums - RTU īsā laikā guva trīs vārtus pēc kārtas (Cvetkovs, Lisovskis, Preiss), no kuriem pēdējos divus vairākumā un jau 1:4. Pirms pirmā perioda beigām Timoško vienus vārtus atguva (2:5), taču Ķekavas uzbrukuma izpildījumā tas arī bija viss. Tālāk - klusums...

"Vari rakstīt tā: lauzām, lauzām līdz no nolauzām Ķekavas zaru," skaidroja RTU aizsargs Edgars Dzeguze. "Ķekava skrēja un plosījās 30 minūtes, taču mēs to gaidījām, un ar spēku un "goliem" viņus salauzām," turpināja Latvijas izlases spēlētājs. Ar bullīti (Cvetkovs) un diviem precīziem metieniem (Blinds, Kirkils) pirms pēdējām 20 minūtēm  koka grīdas zālē uz tablo uzgrieza 2:7. Jā, runājot par pēdējo trešdaļu, ķekavieši vienisprātis un atmet ar roku: "Tur vairs nebija ko..." Studenti spēlēja ar atraisītām rokām, turpinot demonstrēt teicamu metienu realizāciju, kamēr Ķekavas novada komanda vienkārši gāza podus... Sāncenšiem (starp citu viņiem rutīna pilnībā pakārtota Čempionvienība kausa izcīņai) vēl divi vārti Lisovskim, Blindam, arī Juškēvičam, vieni Cvetkovam, Vidzim. Rīdzinieki jau ar degošām acīm un manāmu nepacietību koncentrējas svētdien gaidāmajam principiālajam duelim pret Līgatni. "Zvejnieks!" kā korī atbild Dzeguze un Oskars Balodis, atgādinot, ka būs jāspēlē pret bijušo treneri/dresētāju. "Viņš zina kā mēs spēlējam, mēs kā - viņš. Gribam pierādīt," turpina Balodis. Savukārt Dzeguze piekodina, ka trenera Zvejnieka vadībā Līgatnes komanda nebūs nekādi autsaideri...

Vēl pēdējoreiz atgriežoties pie spēles, jāpiezīmē, pēc devītās zaudētās bumbiņas tika sarūpētas ugunskristības Mārim Gulbim, kurš vārtos nomainīja Bramani. "Spēlējām bez uguntiņas un iedvesmas. Komanda bija kā aizmigusi," komentēja Bramanis. Bramis vārtos netaisīja kļūdas, taču nebija arī Čārlija eņģelis. "Netika izpildīts ne spēles plāns, ne parādīts cīņasspars vai raksturs. Kļūdas katra spēlētāja izpildījumā," no vārtsarga kūpēja neapmierinātība. 

Ķekaviešiem raksturs palika čempionāta pirmajā, tas ir, iepriekšējā spēlē pret "Kuršiem", bet Latvijas tenisa izlase ar Ernestu Gulbi priekšgalā bija gan okupējusi ierasto Olimpiskā centra manēžas laukumu un lielu daļu līdzjutēju - atnākuši bija tikai 50 skatītāju. Trešdien 22.septembrī Sporta klubā noteikti būs vairāk - kā nekā gaidāmi vieni no aizvadītās sezonas favorītiem FK "Rīga". Gaidāmie sāncenši šo sezonu gan iesākuši pārsteidzoši vāji - trīs spēlēs divi zaudējumi un smaga uzvara papildlaikā.
Un nobeigumā jāpiemetina - galvenā trenera meklējumu sakarā Ķekava grasās uzrunāt kādu ļoti interesantu personību no melnās ripas aprindām...  Kļūst karstāk!

Latvijas atklātais čempionāts florbolā 2011'. 2.kārta (OSC).
Ķekava - RTU/Inspecta 15:2  (2:4, 0:3, 0:8)
Metieni: 42:27
1.per.
0:1 Blinds (Dzeguze) 05:20
1:1 Jansons 09:45
1:2 Cvetkovs (Lisovskis) 10:16
1:3 Lisovskis (Fīrmanis, vair.) 13:04
1:4 Preiss (Fīrmanis, vair.) 14:07
2:4 Timoško (Jansons) 19:41
2.per.
2:5 Cvetkovs (soda met.) 21:10
2:6 Blinds (Juškēvičs) 32:04
2:7 Kirkils (Fīrmanis) 34:52
3.per.
2:8 Vidzis (Zicmanis) 43:43
2:9 Cvetkovs 44:15
2:10 Lisovskis (Blinds) 46:31
2:11 Lisovskis (Blinds) 49:40
2:12 Juškēvičs 53:55
2:13 Blinds (Preiss) 53:49
2:14 Juškēvičs 56:43
2:15 Blinds (Juškēvičs) 59:34

*T.K.O - tehniskais nokauts

Maģiskajā 10 000 stundu likumā

Cik stundas ikdienā tu velti sportam? Ja sakrāsi 10 tūkstošus, tu vienkārši nevarēsi nekļūt par zvaigzni...
 
Vienalga, vai tu vēlies būt rakstnieks, mūziķis vai izcils sportists - smadzenēm vajadzīgs noteikts laiks, lai gūtu meistarību kādā jomā. Zinātnieki ir pierādījuši: talants vienkārši ir regulārs darbs. Proti, ar iedzimtu talantu vien ir par maz, lai gūtu panākumus - tam nepieciešams 10 000 stundu mērķtiecīgu treniņu.

Talants – patiešām blefs

Zviedru psihologs Anderss Ēriksons veica pētījumu Berlīnes Mūzikas akadēmijā. Viņš sadalīja visus universitātes vijolniekus trīs grupās:
1)izcilie - kuri varētu kļūt par solo megazvaigznēm;
2)prasmīgie – kuri spēlēs labos orķestros;
3)pārējie - kuriem labākajā gadījumā būs jāsamierinās ar mūzikas skolotāja karjeru.
Studentiem jautāja, cik stundu viņi vingrinājušies gadu gaitā. Un atbilde pārsteidza – visi bija sākuši spēlēt aptuveni piecu gadu vecumā. Pirmos pāris gadus visi vingrinājušies vienādi – divas līdz trīs stundas nedēļā. Taču kopš astoņu gadu vecuma izcilākie vingrinājumiem bija atvēlējuši vairāk laika: deviņu gadu vecumā – sešas stundas nedēļā, 12 gadu vecumā – astoņas stundas nedēļā un tā tālāk.
Līdz 20 gados jau spēlēja vairāk nekā 30 stundu nedēļā. Tādējādi labākie vijolnieki instrumentam kopumā bija veltījuši vairāk nekā 10 000 stundu.
Tas pats atkārtojās, kad pētnieks Ēriksons amatierus salīdzināja ar profesionāļiem. Neviens amatieris bērnībā nebija spēlējis klavieres vairāk par trim stundām nedēļā. Turpretī profesionāļi ik gadu palielināja stundu skaitu un 20 gadu vecumā bija vingrinājušies kopumā 10 000 stundu. Turklāt Ēriksonam neizdevās atrast nevienu vienīgu mūziķi, kurš līdz slavas virsotnēm būtu nokļuvis ar talantu vien, nevingrinoties vismaz 10 000 stundu!

Pasaules bagātākais cilvēks?

Leģendām apvītajam komponistam Mocartam bija jau 21 gads, kad viņš sakomponēja savu pirmo izcilo skaņdarbu. Pat viens no dižākajiem radošajiem talantiem neiztika bez pūliņiem – līdz šim vecumam viņš bija vingrinājies aptuveni 10 000 stundu. Tāpat sportā - tu vari stimulēt izdomu, ar ko pretinieku pārsteigt laukumā.
Līdzīgi gāja vienam no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, Bilam Geitsam - programmētājam. Kad Geitss agrīnā jaunībā guva panākumus ar firmu “Microsoft”, taču viņš jau daudzus gadus bija pavadījis programmējot -- nakti un dienu. Atstājot Hārvardas universitāti, viņš secināja – lielākā daļa jaunības pagāja pie datora. Toties tagad, ja Geits no bankas izņemtu visu savu naudu, visu 1 dolāra banknotēs – sanāktu vairāk nekā 25 kilometrus augsts dolāru "tornis"... Tāpat var pēc treniņa palikt ilgāk...
Slavenā angļu grupa “The Beatles” nebija nekādi iesācēji. Pēc 1960.gadā grupa uzstājās daudzos koncertos. Atšķirībā no dzimtenes, kur mūzikas grupa drīkstēja uzstāties ne ilgāk kā stundu, Hamburgā bītli augu nakti spēlēja striptīzklubiem līdzīgās vietās – viņi vidēji atradās uz skatuves līdz astoņām (!) stundām bez pārtraukuma septiņus vakarus nedēļā. Brīdī, kad bītli 1964. gadā guva sensacionālos panākumus, viņi bija uzstājušies pāri par 1200 koncertos – tas ir vairāk, nekā lielākā daļa mūsdienu grupu pagūst visā karjeras laikā. “Mēs jutāmies uz skatuves tik atbrīvoti un iespēlējušies,” sacīja viens no grupas līderiem Džons Lenons.

Neviens

Neviens pasaules klases sportists savu līmeni nav sasniedzis ar mazāk nekā 10 000 stundu ilgu vingrināšanos. “Šķiet, tieši šāds laiks smadzenēm ir vajadzīgs, lai apgūtu visu, ko tām vajag zināt, ja cilvēks vēlas pilnīgi pārvaldīt kādu jomu,” saka respektablais zinātnieks Daniels Levitins.


Pēc "Forbes" un "Tvnet" materiāliem

Batālijas arī Madonā un Līgatnē

Mēdz teikt, ka pēc vistumšākās nakts seko saullēkts. Ar virkni intriģējošām spēlēm aizvadītās nedēļas nogalē iezvanījās 18.Latvijas čempionāts florbolā. Tostarp, pēc melniem gadiem "pagrabā" virslīgā atgriezusies Līgatnes komanda.

Florbolistiem "1.septembris" bija piektdien, kad ar diviem mačiem Rīgā un Ulbrokā tika ieskandināta 2010./11.gada sezona (arī šoreiz čempionāts būs atklāts, jo ar līdzdalību turpina pagodināt Igaunijas "Tahe" no Jogevas, tādējādi virslīgā pulcinot 14 komandas). Visupirms spēcīgā FK "Rīga" nervozā un indīgā cīņā Olimpiskajā centrā pagarinājumā izglāba uzvaru pret sīksto Irlavas "Telms/Energokomplekss" - 7:6. Pirms izšķirošajām pēdējām 20 minūtēm rīdzinieki bija vadībā ar trīs vārtu pārsvaru (6:3). "Trešajā periodā iegāza fiziskā sagatavotība," pasēto punktu florbolazinas.lv skaidroja FK "Rīga" treneris Sergejs Aleksandrovs. Savukārt perspektīvā Ulbrokas komanda, kuras sastāvā pēc gada Londonas "Haizivju" rindās atgriezies viens no komandas līderiem Kārlis Bulāns, izrāva skaistu uzvaru 5:4 pār "Lielvārdi". Bulāns no Anglijas paņēmis līdzi veiksmes batoniņu - tieši viņš, kad uz tablo bija atlikušas tikai 22 sekundes izglāba partnerus un pagarinājumā pēc viņa piespēles pirmo reizi komandas vēsturē Latvijas čempionāta līdera godā - tiesa, uz īsu sprīdi - iecēla Aināra Juškēviča vadīto "Ulbroku".

Deserts galdā tika klāts sestdien, kad florbols burtiski satricināja Madonu un Līgatni. Proti, tālākajā no minētajām Vidzemes pilsētām ar blīkšķi tika svinīgi atklāta jaunā sporta halle, kam par godu vietējos priecēja pērnie finālisti: Latvijas čempioni "RTU/Inspecta" pret Cēsu "Lekringu". Jāsaka, oficiālajā atklāšanas spēlē sezonu starplaikā paplucinātajām "lēcējpelēm" - projām devušies Malkavs vecākais, Levītis, Preiss, Zicmanis - izdevās RTU revanšēties par skarbajiem pavasara mirkļiem -- 8:7. Cēsniekiem gandrīz izgāja līdzīgi kā dienu iepriekš FK "Rīga" - pēc otrās trešdaļas no 7:3 "studenti" atspēlējās līdz 7:7. "Tomēr beigās pēc izspēles centrā pretinieks pazaudēja Tomu Rīsmani, kurš no vārtu priekšas guva vārtus," komentēja "Lekringa" treneris Normunds Grunckis. "Galvenais bija paņemt 3 punktus." RTU malači, jo pirms sezonas starta viņiem bija iespēja aizvadīt tikai divus koptreniņus... Toties prieks par Madonas jauno halli. Kā atzina Gruncka kungs - madonieši var lepoties ar labāko koka grīdu republikā. (Jāpiezīmē, jau nākamajā rītā cēsnieki devās uz galvaspilsētas pusi, lai pārņemtu līdera grožus savās rokās, smagā spēlē izmocot vēl vienu panākumu - 5:2 - pret vietējo "Ulbroku"; 2.kārtu izspēlēja arī RTU, kas ar 7:5 pret "Talsiem/Triobet" atzīmēja pirmos punktus).

Visbeidzot atgriežoties pie "platās sestdienas" notikumiem pamats pogāt vaļā šampanieti bija līgatniešiem -- vasaras karstumā (pa Kristīnēm) viņu ciemā durvis vēra jauna halle. Lielais florbols kopš tālā 1996.gada var atgriezties pagasta ēdienkartē. Pilnu tribīņu priekšā, pateicoties fantastiskam Renāra Arāja snieguma vārtos un vētrainai Anda Višņevska  (3+0)un Armīna Ābola (0+3) saspēlei, "Latgranula/Līgatne" ar 5:3 kāva pagurušo FK "Rīgu". Mājās pārnākušais Normunds Zvejnieks padotajiem varēja dziedāt pelnītas slavas dziesmas: "Prieks par visu komandu, kas atdeva visus spēkus, lai uzvarētu," lepojās līgatniešu galvenais treneris.

Cieņu pelnījusi finansiālas likstas izdzīvojusī "Ķekavas" komanda un tās kapteinis Gunārs Klēģers. Kā jau iepriekš rakstīju, vecākais no brāļiem Klēģeriem ar hat-trick kaldināja psiholoģiski svarīgu mājinieku uzvaru pret "Kuršiem" (no 0:2 līdz 6:3). Labākā spēlētāja balvu gan saņēma Oskars Repke. "Īpašs prieks par uzvaru, jo šī man bija pēdējā spēle." Bijušais, bet joprojām perspektīvais Latvijas izlases kandidāts, spiests pārcelties uz tālo Kanādu. "Spēlēšu Toronto, vietējā čempionātā." Ir cerība, ka Oskars florbola nezudīs. Vēl "Rubene" viesos ar 6:3 pieveica "Bausku".

Nākamās Latvijas čempionāta spēles tikai pēc divām nedēļām - no 17.līdz19.septembrim. Gaidāmajā nedēļas nogalē kopā pulcējas Latvijas izlase, kas sestdien un svētdien aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Igauniju, gatavojoties 2010.gada pasaules čempionātam.


Vīrieši virslīga - pēc 1.nedēļas

#	Kom	Sp	Uz	Zau	+/-	P
1.	Lekrings	2	2	0	4	6
2.	Rubene	1	1	0	3	3
3.	Ķekava	1	1	0	3	3
4.	Latgranula /..	1	1	0	2	3
5.	RTU / Inspecta	2	1	1	1	3
6.	Ulbroka	2	1	1	-2	3
7.	FK Rīga	2	1	1	-1	2
8.	Telms / Ener..	1	0	1(1)	-1	1
9.	Lielvārde	1	0	1	-1	0
10.	Talsi / Trio..	1	0	1	-2	0
11.	Kurši	1	0	1	-3	0
12.	FK Bauska	1	0	1	-3	0
13.	SK Pārgauja	0	0	0	0	0
14.	Jõgeva SK Se..	0	0	0	0	0

Min pedāli grīdā

Pieckārtējie Latvijas čempioni florbolā “Ķekava” jauno sezonu iezvanīja ar vērtīgu panākumu 6:3 savā laukumā pret “Kuršiem”. Gunārs Klēģeris apliecināja, kāpēc tieši viņa plecā kapteiņa “mundieris” --  viņa kontā hat-trick. “Psiholoģiski ļoti svarīga uzvara,” vecākais no brāļiem Klēģeriem pasvītroja veiksmīgo gada sākumu.

Dievs, svētī līdzjutējus...

Tradicionāli ,“spiežot starta pogu” jaunajai virslīgas sezonai, ar ziediem tika sveikti “Ķekavas” florbola kluba gaviļnieki un atskaņota valsts himna. Tiesa, tobrīd mati sacēlās stāvus... Nē, himnu abas meitenītes dzīvajā izpildīja ar brīnišķīgu patosu (dažam labam skudriņas pat noskrēja pāri), un arī ar rozīgajām puķēm viss bija kārtībā, taču Sporta kluba tribīnes izskatījās gluži kā pēc mēra – burtiski “izslaucītas”. Mača gaitā gan bija vērojams līdzjutēju pieplūdums un galu galā azartiskā cīņa varēja risināties savai kvalitātei atbilstoši kupla skatītāju pulka priekšā. Izbīlis labs.

Sākumā nokdauns, tālāk – pretsitienu sērija

Varbūt pie vainas, ka komandai vēl nav treneris - konsultants Dailis Skudrītis arī nebija zālē manāms -, bet spēles sākums mājiniekiem izvērtās katastrofāls. Jau sezonas 17. sekundē (!) Bramanis bumbiņu varēja meklēt savos vārtos, bet pēc apaļas pusotras minūtes “Kurši” (pērn 11.vieta) uz tablo iededza 0:2... Proti, vispirms pēc diagonālas piespēles zibenīgi uzšķīla Raitis Bušs, savukārt otro (pret)uzbrukumu ar metienu no vārtu priekšas noslēdza Ģirts Ansons – gluži spītējot tam, ka sarkanajās formās tērptie ķekavnieki sāka agresīvāk, izvēloties uzbrukuma taktiku.  “Pārdegām,” sākuma klupienu skaidroja kapteinis Klēģers. Titulētākā Latvijas florbola komanda izskatījās kā dabūjusi ar dūri zem jostas vietas.... Tomēr desmit minūtēs izdevās savākties un līdz trešdaļas beigām ievilkt virvi jau savā laukumā pusē. Fantastisks Jansona grieztais no centra (1:2), kapteinis pirmais pie atlēkušās (2:2) un tad  19.minūtē kā viltīgs zutis no stūra iznirst Repke, kurš (vairākumā) gūst komandai trešos vārtus pēc kārtas un pirmo reizi ķekavnieki vadībā – 3:2.

Lūzums. Bravo Klēģerim un Repkem!

Jāuzsver, ka Grobiņas puiši - “Kurši” mājas spēles vairs neaizvadīs Liepājā, bet pieminētajā kaimiņciemā - uz spēli bija savākuši tikai divus virknējumus, par ko nācās dārgi samaksāt, jo taktiski mūsējie varēja likt pretī trīs maiņas (vēl neiespēlētā trešā laukumā tika epizodiski, līdz ar to gāja drudžaini, toties - efektīvi). Otrās perioda sākumā viešņas divas reizes dabūja vairākuma priekšrocības. Uz skaitliskā pārsvara rēķina kuršiem izdevās iekarot teritoriālu pārsvaru. Un 36.minūtē bumba ne bez veiksmes atrada ceļu “sarkanās armijas” cietoksnī – 3:3. “Divos no trim vārtiem ņemu uz savas sirdsapziņas,” provokācijai ļāvās vārtsargs Bramanis. Viņš gan atzina, ka vēl nav atlabis pēc slimības, pašaizliedzīgi piebilstot: “Tas gan nav attaisnojums...” Jā, tā “trešā bumba” bija tāda sāpīga – metiens,  burzma un baltais ripulis, Bramanim neredzot, nokrīt starp vārtsarga muguru un vārtu līniju. Nepaspēja...  Ko nu par to, ja kuršu prieki ilga dažas sekundes. Tā bija uguns pakulās! Vecākais Klēģers un Repke sarīkoja šovu, divās minūtēs panākot izšķirošo 6:3. Divi no minētajiem vārtiem Klēģerim - abi identiski: metieni no kreisās laukuma puses -, kurš tādējādi sasniedza hat trick (3+0); bet Osis filigrāni (2+0) iemeta piektos. “Redzēju, ka vārtsargs iznāca ārā un mani. Apgriezos pa 180 grādiem un liku viņam garām,” sacīja Repke, kuram visticamāk šī bija pēdējā spēle Ķekavā. “Paredzēts, ka jaunnedēļ došos Kanādu, strādāt.” Florbolu turpināšu spēlēt. Vietējā čempionātā Toronto, klāstīja uzbrucējs, kurš iepriekšējā pasaules čempionātā aizstāvēja arī Latvijas izlases krāsas. Jāpiezīmē, šovakar Repke tik atzīts par Ķekavas vienības labāko spēlētāju.

Atgriežoties pēc spēles gaitas, šie trīs precīzie metieni salauza kurzemnieku pretestību. Pēdējās 20 minūtēs Ķekavas dzelžainā aizsardzība nostrādāja stingrāk nekā niknie, taču vienveidīgie “Kuršu” uzbrukumi. Pelnīti trīs punkti.

Kurš nākamies ēdienkartē?

Ielūkojoties protokolā, kā uz delnas iezīmējas notikumu attiecība laukumā - “Kurši” izdarīja 22 metienus pa vārtiem, kamēr “Ķekava” - 39. Ķekavnieki spēlēja gan taktiski, gan tehniski krietni interesantāk (vienīgi pietrūka stabilitāte visas spēles garumā, kliboja metienu realizācija). Savukārt sāncenši, metoties cīņā ar divām maiņām ne tik nogura, cik neguva iespēju  variēt ar virknējumiem, tāpat pēc dažām interesantām vairākuma izspēlēm “liepājniekiem” pazuda kreativitāte.
Ar ko un kad spēlēsim nākamajā kārtā? Mēļo, ka ar RTU, bet par to Latvijas florbola savienības mājas lapa vēl klusē... Katrā ziņā pedālis jātur grīdā. Kā atzīst arī trīs vārtu autors, Ķekavas vīru nospraustais mērķis trāpīt labāko četriniekā: “Komandas kodolam ir ideāls florbola vecums.” Klēģeris liek saprast, ka “atlaides” pieļaujamas tikai pret trim lielajiem vaļiem – RTU, “Lekrings” un FK “Rīga”.

Latvijas atklātais čempionāts florbolā 2011'. 1.kārta
Ķekava – Kurši 6:3 (3:2, 3:1, 0:0)
1.per.
00:17 Bušs (Siliņš) 0:1
01:47 Ansons 0:2
11:28 Jansons 1:2
15:44 Gun.Klēģers (Liepa) 2:2
18:50 Repke (Mežotnis, vair.) 3:2
2.per.
35:07 Laucis (Klamers) 3:3
35:26 Gun.Klēģers (Mežotnis) 4:3
36:22 Repke (Timoško) 5:3
37:38 Gun.Klēģers (Repke) 6:5

“Ķekava” vērtīgais spēlētājs: Oskars Repke

Sandis Ozoliņš: "Saimons nav mainījies"

Rīgas "Dinamo" kapteinis Sandis Ozoliņš uzvarā 3:1 pret "Vitjaz" pamanījās būtu visur. Ar trim rezultatīvām (0+3) piespēlēm uzbrūkošais aizsargs nodiriģēja dinamiešu uzbrukumu, taču Sanda kļūda aizsardzībā laupīja "sauso" spēli Edgaram Masaļskim. ParSportu.lv

OZOLIŅA SNIEGUMS priecēja arī Oļegu Sorokinu un Marselu Hosu. Foto:Z.Zālmanis(Nikon)

Kā jūtas tavs plecs?

- Paciest var.
Vai šis ir atsvaidzināts savainojums no vecajiem laikiem?
- Nē, pilnīga jauna trauma. Vai spēlēju zem špricēm? Uz tādiem jautājumiem nevaru atbildēt. Un tāpat es neteiktu taisnību... 

Pēdējās 12 spēlēs Rīgas "Dinamo" kontā ir jau 10 uzvaras. Kā vari komentēt aizvadīto maču?

- Šī ir visas komandas uzvara. Bija momenti, kad pats nenospēlēju tā kā gribējās, taču kopumā - tīri labi... Sekmīgi izdevās vairākums, bet vairākās situācijās vārtus izglāba tikai Edgars Masaļskis... .
Arī "Vitjaz" bija piecas uzvaras sešās spēlēs, jo viņi kā atpalicēji var spēlēt brīvām rokām. Vai patiešām likās, ka čehovieši darbojās īpaši atraisīti?
- Mēs zinājām, ka šī nebūs viegla pastaiga... Katra komanda - lai arī kurā vietā tabulā atrastos - vienmēr gatavojas tikai uzvarēt. Turklāt "Vijaz" iepriekšējā kārtā ar 1:0 apspēlēja mūsu galvenos konkurentus "Torpedo".
Tu atradies laukumā, kad zaudējām vienīgos vārtus. Kas notika?
- Pie tāda rezultāta (3:0) ir grūti koncentrēties. Varēju tikt pretspēlētājam līdzi...
Cik daudz ir palicis no tā Krisa Saimona, ar kuru kopā Kolorādo "Avalanche" izcīnīji Stenlija kausu?
- Viņš nav mainījies: spēlē tādu pašu hokeju - atrodas vārtu priekšā un liek lietā spēka spēli. Daudzi nenovērtē Saimona ripas vadīšanas meistarību. Esmu pats savām acīm redzējis, uz ko Saimons ir spējīgs un kāpēc viņš ir rezultatīvs. Saprotams, mēs neesam kļuvuši jaunāki - kopš tā laika, kad pirmoreiz tikāmies... Uj, pirms cik ilga tas bija... 15 gadus atpakaļ! Saimons ir malacis!
Viņš pirms Zvaigžņu spēles izmeta, ka būs ļoti priecīgs satikt tevi...
- Ne ko labāku par uzvaru Stenlija kausā nevar atcerēties, tāpēc ir sevišķi patīkami tikties ar spēlētājiem no tiem laikiem, ar kuriem ir kopīgas tik labas atmiņas, labas attiecības. Un vēl jo vairāk - uzspēlēt tik nepiespiestā atmosvērā kā Zvaigžņu spēlē.

37 gadus vecais Ozoliņš jau ar 23 punktiem (5+18) ir pārliecinoši rezultatīvākais "dinamiešu" aizsargs un septītais - visā komandā.

Pruseks pirms "Vitjaz" kā aculiecinieks par NHL mežonīgāko kautiņu

Rīgas "Dinamo" traumētais vārtsargs Martins Pruseks 2004.gada 5.martā Otavas „Senators” sastāvā viesojās Filadelfijā. Kā vēlāk izrādījās, šis vakars palika ne tikai čeha atmiņā, bet joprojām stāv NHL vēstures grāmatā kā soda minūtēm bagātākā cīņa.

RĪGAS DINAMO vārtsargs Martins Pruseks mistiski iedzīvojās muguras traumā. Foto: Z.Zālmanis(Nikon)

Par veselību, vēsturisko kautiņu un vakardienas spēli – 34 gadus vecais Pruseks stāsta intervijā ParSportu.lv.

Kad un kur tik pēkšņi pamanījies satraumēt muguru?
- Pēc spēles Čerepovecā devāmies uz Maskavu. No rīta pamodos un nevarēju pakustēties. Nav ne jausmas... Vai slikta gulta, vai kas...  Šobrīd ir nedaudz labāk, tomēr joprojām vēl sāp. Būšot labi pēc vairākām dienām. Dakteris teica, ka grūti spriest, vai varēšu spēlēt kādā no atlikušajām trim tūres spēlē. Es būšu ļoti priecīgs, ja izdosies.
2004.gadā, kad spēlēji Otavas „Senators”, tu biji klāt visu laiku rupjākajā NHL spēlē - toreiz Filadelfijā tika sasniegts NHL soda minūšu rekords. Kaut ko tādu laikam grūti aizmirst?
- Jā, jā, jā! Bija tāda lieta. Toreiz nesaskaņas sākās jau mūsu iepriekšējā savstarpējā spēlē. Radās kaut kādas problēmas starp vienu mūsu spēlētāju un filadelfieti. Tas viss vilkās līdzi. Jau sākumā bija redzams, ka tur kaut kas būs, taču esmu pārliecināts, ka neviens negaidīja tādu iznākumu. Visu laiku laukumā valdīja asumi, tad pārrauga kautiņos – visi sāka sisties, viss laukums bija nosēts ar cimdiem (smejas). Droši vien skatītājiem bija interesanti.
Filadelfijas ģenerālmenedžeris Bobs Klārks pēc spēles jau devās jūsu ģērbtuvju virzienā - viņu apturēja tikai darbinieki. Varbūt arī tu izvicināji dūres?
- Nē, es todien biju rezervē. Taču Roberts Ešs, kurš tagad sargā Sanktpēterburgas SKA vārtus, šķiet izkāvās gan.
Mūsu nākamie pretinieki Čehovā sarīkoja vēl trakāku asinspirti. Vai "Vitjaz" - "Avangard" spēli uzskati par hokeju?
- 100 procenti uzskatu, ka tas nebija normāli. Eiropā neviens nevēlas tādus kautiņus.
Tavuprāt, kas KHL būtu jādara, lai izskaustu masveida kautiņus?
- NHL viss ir skaidri zināms – ja kāds izdarīs ļaunu pārkāpumu, būs stingras sankcijas: diskvalifikācija uz vismaz četrām, piecām spēlēm, kuru laikā spēlētājs nesaņems algu. Domāju, KHL nav tik stingrs reglaments. Ja spēlētāji zinātu, ka no viņiem par to paņems naudu, tad noteikti vispirms padomātu, vai darīt tādas lietas. Savukārt mums pret viņiem jāspēlē tāpat kā pret pārējiem
Vai arī Čehijā hokejisti tik traki villojas?
- Kā reiz svētdien tāds kautiņš notika Ekstralīgas spēlē starp „Žlin” un „Spartu”, es televīzijā skatījos. Sāncenši kopā nopelnīja ap 350 soda minūtēm.A Rīgas "Dinamo" spēlei, kā, tavuprāt, izdevās aizvadītais mačs pret Minskas „Dinamo”?
- Otrais periods mums izdevās ļoti labi – tad mēs arī ielikām pamatus uzvarai. Nedomāju, ka neveiksmīgajās spēles beigās vainojami aizsargi. Uz ledus ir pieci hokejisti un visiem ir jāspēlē. Pie 5:1 puiši domāja, ka viss būs kārtībā. Kad Minska panāca 5:2, bija redzams viņi vēl tic veiksmīgam iznākumam.
Masaļskis izskatījās tik dusmīgs...
- Jā, es viņu saprotu, jo spēles beigās, pie ielaistajiem vārtiem viņam situācijas izveidojās ļoti sarežģītas.

Ņiživijs: "Neesmu jau top skōrers"

"Pirmo reizi karjerā regulārā turnīra spēlē izdevās gūt vārtus. Neesmu jau top-skorers, intervijā ParSportu.lv nosmēja Ņiživijs, kurš atnesa lauvas tiesu no uzvaras 5:4 pret Minskas "Dinamo" - Sašas rēķinā hat-trick un rezultatīva piespēle (3+1).

PĒC ŅIŽIVIJA trešajiem gūtajiem vārtiem "Arēna Rīga" ledu klāja cepures. Foto:Z.Zālmanis(Nikon)

"Skatītājiem laikam patika spēle - bija viss: daudz vārtu, bijām vadībā un pretinieks gandrīz mūs iedzina. Runājot par  katru no maniem trim vārtu guvumiem, ļoti palīdzēja partneri un izdevās izspēlēt kombinācijas. Pie pirmā gola paveicās, pie otrajiem - labi nocīnijās Sprukts, pie trešajiem - ar Petrovicki izdevās lieliska saspēle. No visa pa druskai! Tas, ka pēdējā laikā gūstu vārtus retāk, neuztrauc - citi samet, tā kā viss kārtībā," laimīgs bija Ņiživijs. 

Jāpiezīmē, Ņiživijs ar diviem hat-trick izcēlās 2009.gada vasarā, "dinamiešu" pirmssezonas pārbaudes spēlēs. Savukārt šovakar - 1.februārī - Saša pārsniedza 30 rezultativitātes punktu robežu (11+20) sezonā.

*Top scorer (angļu val.) - spēlētājs, kurš regulāri un daudz gūst vārtu. Ir starp līgas labākajiem.