 |
| ZVAIGŽŅU SPĒLE. Ziemeļu vējš (#17) plīvo pie vārtiem |
“Trīs gadi ir ļoti ilgs laiks,” intervijas gaitā tukšo posmu vilcinādanies raksturo Matīss (attēlā nr.17). “Protams, nožēloju. Zaudēju fizisko formu. Tomēr bumbiņas apstrādāšanas tehnika tik ātri neaizmirstas.” Neapšaubāmi daudziem novadniekiem ir prieks, ka pērn florbolā atgriezās viens no Ķekavas florbola skolas talantīgākajiem un laukumā interesantākajiem audzēkņiem. “Es sportā netiecos pēc slavas un naudas. Es vienkārši vēlos kļūt par labu florbolistu.”
Ziemeli raksturo: vijīgas un viltīgas kustības, rokas tamborē kā šujmašīna un indīgs metiens. Tiesa, jāuzlabo spēle aizsardzībā. Un Politiski un reliģiski aktīvs! Par pēdējo nedaudz vēlāk.
Pirmie vārti - caur kājām un devītniekā
Matīss ir florbola kalps un ķīlnieks. “Tā bija īstākā laime,” 21 gadu vecais uzbrucējs atceras - pirmajā treniņā juties vienkārši fantastiski. Pat neskatoties uz to, ka labākais draugs un joprojām partneris laukumā Dzintars Sēne uz pirmo nodarbību (5.klasē) Matīsiņu aizvedis kā uz Maikla Džeksona “Nekurzemi”. Proti, nav bijis skaidrs priekšstats par spēli un noteikumiem. “Zināju tikai, ka būs kaut kas jādara ar nūjām.” Tolaik pagasta skolā valdīja koka bortu laikmets. Aiz skabargainajām, biezajām finierkrāsas apmalēm sagaidīja treneris Ints Vancāns. Izveicīgais uzbrucējs izceļ, ka speciālists centies viņā izgrebt līdera īpašības. Sevi redz kā barvedi vai barā - uzreiz vaicāju ārēji miermīlīgajam kapteinim. "Šobrīd tomēr barā", domīgi atbild Matīss. Taču uz manu “starp rindām” sekojošo izaicinājumu, vai vezums jādod kādam citam vilkt, viņš nekavējoties aizrāda - “Nu nē. Nav jau tik traki.”
Savus pirmos vārtus nekad neaizmirsīšot, kas gūti kādā izbraukuma turnīrā Vidzemē: “Tolaik vēl nemaz nemācēju mest,” skaidro spēlētājs. “Atmuguriski stāvēju pret vārtiem, un situ bumbu starp kājām. Un pāri vārtsargam...Iesācēja veiksme!” Tāpat ļoti spilgta epizode izvērtusies, neilgi pēc ilgi gaidītās atgriešanās florbola apcirkņos – pieci goli pret Limbažiem (11:6), un viens uzreiz no vārtsarga piespēles atkal atmuguriski caur kājām, tālajā devītniekā. “Skaistākie vārti mūžā!”. Savukārt sāpīgā trauma bijusi izmežģīta potīte un zila acs. “Snovojot salauzu roku.”
Ar Nilu uz vēlēšanām. Baznīca
Augstāk pieminētie trīs gadi bez florbola sanākuši kaila slinkuma dēļ. Pat neesot bijis apnikums, viss laiks veltīts vidusskolai.
Saka, ikvienam var piedēvēt elkus, taču Matīss tādus neesot sastapis. Varbūt neredz, jo spēlē viņam blakus laukumā? “Mani ir divi mīļākie partneris: Intars [Labsvārds] un Nils [Meļķis”]. Kāpēc? Mēs jūtam viens otru laukumā. Saprotamies.” Cīnīšanos plecu pie pleca ar abiem kadriem salīdzina, kā “saldējuma baudīšanu karstā laikā”.
Brīvajā laikā svarīgas divas lietas: labi izgulēties un uzkapāt internetā pokeru. Lielākais laimests sasniedzis 50 eiro. Rosinu, ka veiksme formula kabatā un jāsāk laist profesionāli. “Kazi’, kādi ceļi dzīvē paveras,” ironiski, taču pamatkapitāls vajadzīgs mežonīgi liels. Brīvā laikā patlaban nāvīgi daudz – ne strādā, ne mācās. “Baudu dzīvi,” harmonizē Matīss. Patlaban aktuālais hīts ir repera Vinnija Paza “End of Days”. Taču vienā brīdī Matīss liek manām uzacīm pārvērsties izbrīna arkās. Mīļākās filmas esot par... cietuma tematiku. Patiesībā, pārprotu. “Pamācošas. Daudz atziņu. “"Zaļo jūdzi" par vairākkārt esmu noskatījies,” slavē Oskara balva laureātus. Par sievietēm – ne vārda.
Kā luterānim pienākas, ik gadu Ziemassvētkos Matīss dodas uz baznīcu. Tāpat piedalījies 10.Saeimas vēlēšanās. “Ar Nilu un vēl vienu draugu gājām balsot. Izvēle jau nebija – par “Vienotību.”
Prognoze?
Kuru vietu šogad Latvijas čempionāta 2.līgā ieņems “Ķekavas Bulldogs”? “Negribu neko prognozēt. Trijniekā būs stabili, protams, ceru uz zeltu,” saka Matīss.
Laba vēlejumi un izturību!
Pilns raksts:
WWW.ĶEKAVAS BULLDOGI.LV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru