Cik stundas ikdienā tu velti sportam? Ja sakrāsi 10 tūkstošus, tu vienkārši nevarēsi nekļūt par zvaigzni...
Vienalga, vai tu vēlies būt rakstnieks, mūziķis vai izcils sportists - smadzenēm vajadzīgs noteikts laiks, lai gūtu meistarību kādā jomā. Zinātnieki ir pierādījuši: talants vienkārši ir regulārs darbs. Proti, ar iedzimtu talantu vien ir par maz, lai gūtu panākumus - tam nepieciešams 10 000 stundu mērķtiecīgu treniņu.
Talants – patiešām blefs
Zviedru psihologs Anderss Ēriksons veica pētījumu Berlīnes Mūzikas akadēmijā. Viņš sadalīja visus universitātes vijolniekus trīs grupās:
1)izcilie - kuri varētu kļūt par solo megazvaigznēm;
2)prasmīgie – kuri spēlēs labos orķestros;
3)pārējie - kuriem labākajā gadījumā būs jāsamierinās ar mūzikas skolotāja karjeru.
Studentiem jautāja, cik stundu viņi vingrinājušies gadu gaitā. Un atbilde pārsteidza – visi bija sākuši spēlēt aptuveni piecu gadu vecumā. Pirmos pāris gadus visi vingrinājušies vienādi – divas līdz trīs stundas nedēļā. Taču kopš astoņu gadu vecuma izcilākie vingrinājumiem bija atvēlējuši vairāk laika: deviņu gadu vecumā – sešas stundas nedēļā, 12 gadu vecumā – astoņas stundas nedēļā un tā tālāk.
Līdz 20 gados jau spēlēja vairāk nekā 30 stundu nedēļā. Tādējādi labākie vijolnieki instrumentam kopumā bija veltījuši vairāk nekā 10 000 stundu.
Tas pats atkārtojās, kad pētnieks Ēriksons amatierus salīdzināja ar profesionāļiem. Neviens amatieris bērnībā nebija spēlējis klavieres vairāk par trim stundām nedēļā. Turpretī profesionāļi ik gadu palielināja stundu skaitu un 20 gadu vecumā bija vingrinājušies kopumā 10 000 stundu. Turklāt Ēriksonam neizdevās atrast nevienu vienīgu mūziķi, kurš līdz slavas virsotnēm būtu nokļuvis ar talantu vien, nevingrinoties vismaz 10 000 stundu!
Pasaules bagātākais cilvēks?
Leģendām apvītajam komponistam Mocartam bija jau 21 gads, kad viņš sakomponēja savu pirmo izcilo skaņdarbu. Pat viens no dižākajiem radošajiem talantiem neiztika bez pūliņiem – līdz šim vecumam viņš bija vingrinājies aptuveni 10 000 stundu. Tāpat sportā - tu vari stimulēt izdomu, ar ko pretinieku pārsteigt laukumā.
Līdzīgi gāja vienam no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, Bilam Geitsam - programmētājam. Kad Geitss agrīnā jaunībā guva panākumus ar firmu “Microsoft”, taču viņš jau daudzus gadus bija pavadījis programmējot -- nakti un dienu. Atstājot Hārvardas universitāti, viņš secināja – lielākā daļa jaunības pagāja pie datora. Toties tagad, ja Geits no bankas izņemtu visu savu naudu, visu 1 dolāra banknotēs – sanāktu vairāk nekā 25 kilometrus augsts dolāru "tornis"... Tāpat var pēc treniņa palikt ilgāk...
Slavenā angļu grupa “The Beatles” nebija nekādi iesācēji. Pēc 1960.gadā grupa uzstājās daudzos koncertos. Atšķirībā no dzimtenes, kur mūzikas grupa drīkstēja uzstāties ne ilgāk kā stundu, Hamburgā bītli augu nakti spēlēja striptīzklubiem līdzīgās vietās – viņi vidēji atradās uz skatuves līdz astoņām (!) stundām bez pārtraukuma septiņus vakarus nedēļā. Brīdī, kad bītli 1964. gadā guva sensacionālos panākumus, viņi bija uzstājušies pāri par 1200 koncertos – tas ir vairāk, nekā lielākā daļa mūsdienu grupu pagūst visā karjeras laikā. “Mēs jutāmies uz skatuves tik atbrīvoti un iespēlējušies,” sacīja viens no grupas līderiem Džons Lenons.
Neviens
Neviens pasaules klases sportists savu līmeni nav sasniedzis ar mazāk nekā 10 000 stundu ilgu vingrināšanos. “Šķiet, tieši šāds laiks smadzenēm ir vajadzīgs, lai apgūtu visu, ko tām vajag zināt, ja cilvēks vēlas pilnīgi pārvaldīt kādu jomu,” saka respektablais zinātnieks Daniels Levitins.
Pēc "Forbes" un "Tvnet" materiāliem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru