Rīgas "Dinamo" šovakar spēli pret čempioniem Kazaņas "AK Bars" aizvadīs ierastos virknējumos. Savukārt Hosa (1+3) šovakar pret "Dinamo" spēlēs ar ierastajiem partneriem - somiem Pesonenu (1+2) un Imonenu (1+1). Jāpiezīmē, Marsels arī Tatarstānas komandā ir rezultatīvākais.
Dinamo:
1.maiņa Ņiživijs - Hartigans - Surovijs; Ozoliņš - Cibuļskis:
2.maiņa: Karsums - Sprukts - Ankipāns; K.Rēdlihs - Reķis
3.maiņa: Dārziņš - Troters - M.Rēdlihs; Laviņš - Galviņš
4.maiņa: Bukarts - Džeriņš - Meija; Podziņš
Vārtos: Holts
2010. gada 19. septembris
2010. gada 18. septembris
T.K.O.
Tas, kam mēs vēl ticam, - tas vēl nav zaudēts. Cīnoties bez četriem pamatsastāva spēlētājiem un trenera, "Ķekava" florbolisti ar 2:15 bez ceremonijām viesos piekāpās čempionvienībai "RTU/Inspecta". Vārtus guva Matīss Jansons un Gints Timoško. Uzvarētājiem 4+3 Atim Blindam. Jau trešdien "Sporta klubā" gaidāma intriģējoša cīņa pret spēcīgo FK "Rīga".
Ir arī ļoti intriģējoši un patīkami jaunumi. Par visu pēc kārtas...
Ainu laukumā šoreiz vislabāk raksturo ķekaviešu vārtsargs Kaspars Millersons, kurš pienāk man klāt un no ķepām plēš laukā blociņu: "Par šito spēli labāk neraksti!" Protams, tad pavērās Kaspara platais smaids... RTU - kā jau "studenti - patiešām bija pārāki arī tīri akadēmiski. "Viņi bija labāki visos elementos," sarūgtinājumu neslēpa "Ķekavas" kapteinis Gunārs Klēģers, "nospēlējām ļoti vāji." Neviens no sarkanajiem nemeklēja attaisnojumu sastāva robos, tomēr jāsaprot -- ķekaviešiem nācās iztikt bez četriem pamatsastāva spēlētājiem: Māra Gžibovska (trauma), Henrija Uzrauga (hokejs), Normunda Ozoliņa (slims), Oskara Repke (Kanāda) un Artūra Špīsa (Baiba...).
Tātad, Latvijas čempionāta 2.kārtas spēli ķekaviešiem nācās sākt samiksētās maiņās. Līdzīgas izvērtās spēlēs tikai pirmās desmit minūtes, kad ar precīziem metieniem apmainījās Blinds (5.minūte) un Matīss Jansons (10.minūte), uz tablo iededzot sīvo 1:1. Kā pēc spēles atzina mājinieki, viņi bija ļoti labi gatavi ķekaviešu agresīvajam spēles plānam. Proti, niknos viešņu uzbrukumus RTU apturēja ar negaidītu pretspēku. Turklāt, tikko uzplaiksnīja pirmie asumi laukumā, tā soģis drīz ķekaviešus atstāja mazākumā. Faktiski tas arī bija spēles lūzums - RTU īsā laikā guva trīs vārtus pēc kārtas (Cvetkovs, Lisovskis, Preiss), no kuriem pēdējos divus vairākumā un jau 1:4. Pirms pirmā perioda beigām Timoško vienus vārtus atguva (2:5), taču Ķekavas uzbrukuma izpildījumā tas arī bija viss. Tālāk - klusums...
"Vari rakstīt tā: lauzām, lauzām līdz no nolauzām Ķekavas zaru," skaidroja RTU aizsargs Edgars Dzeguze. "Ķekava skrēja un plosījās 30 minūtes, taču mēs to gaidījām, un ar spēku un "goliem" viņus salauzām," turpināja Latvijas izlases spēlētājs. Ar bullīti (Cvetkovs) un diviem precīziem metieniem (Blinds, Kirkils) pirms pēdējām 20 minūtēm koka grīdas zālē uz tablo uzgrieza 2:7. Jā, runājot par pēdējo trešdaļu, ķekavieši vienisprātis un atmet ar roku: "Tur vairs nebija ko..." Studenti spēlēja ar atraisītām rokām, turpinot demonstrēt teicamu metienu realizāciju, kamēr Ķekavas novada komanda vienkārši gāza podus... Sāncenšiem (starp citu viņiem rutīna pilnībā pakārtota Čempionvienība kausa izcīņai) vēl divi vārti Lisovskim, Blindam, arī Juškēvičam, vieni Cvetkovam, Vidzim. Rīdzinieki jau ar degošām acīm un manāmu nepacietību koncentrējas svētdien gaidāmajam principiālajam duelim pret Līgatni. "Zvejnieks!" kā korī atbild Dzeguze un Oskars Balodis, atgādinot, ka būs jāspēlē pret bijušo treneri/dresētāju. "Viņš zina kā mēs spēlējam, mēs kā - viņš. Gribam pierādīt," turpina Balodis. Savukārt Dzeguze piekodina, ka trenera Zvejnieka vadībā Līgatnes komanda nebūs nekādi autsaideri...
Vēl pēdējoreiz atgriežoties pie spēles, jāpiezīmē, pēc devītās zaudētās bumbiņas tika sarūpētas ugunskristības Mārim Gulbim, kurš vārtos nomainīja Bramani. "Spēlējām bez uguntiņas un iedvesmas. Komanda bija kā aizmigusi," komentēja Bramanis. Bramis vārtos netaisīja kļūdas, taču nebija arī Čārlija eņģelis. "Netika izpildīts ne spēles plāns, ne parādīts cīņasspars vai raksturs. Kļūdas katra spēlētāja izpildījumā," no vārtsarga kūpēja neapmierinātība.
Ķekaviešiem raksturs palika čempionāta pirmajā, tas ir, iepriekšējā spēlē pret "Kuršiem", bet Latvijas tenisa izlase ar Ernestu Gulbi priekšgalā bija gan okupējusi ierasto Olimpiskā centra manēžas laukumu un lielu daļu līdzjutēju - atnākuši bija tikai 50 skatītāju. Trešdien 22.septembrī Sporta klubā noteikti būs vairāk - kā nekā gaidāmi vieni no aizvadītās sezonas favorītiem FK "Rīga". Gaidāmie sāncenši šo sezonu gan iesākuši pārsteidzoši vāji - trīs spēlēs divi zaudējumi un smaga uzvara papildlaikā.
Un nobeigumā jāpiemetina - galvenā trenera meklējumu sakarā Ķekava grasās uzrunāt kādu ļoti interesantu personību no melnās ripas aprindām... Kļūst karstāk!
Latvijas atklātais čempionāts florbolā 2011'. 2.kārta (OSC).
Ķekava - RTU/Inspecta 15:2 (2:4, 0:3, 0:8)
Metieni: 42:27
1.per.
0:1 Blinds (Dzeguze) 05:20
1:1 Jansons 09:45
1:2 Cvetkovs (Lisovskis) 10:16
1:3 Lisovskis (Fīrmanis, vair.) 13:04
1:4 Preiss (Fīrmanis, vair.) 14:07
2:4 Timoško (Jansons) 19:41
2.per.
2:5 Cvetkovs (soda met.) 21:10
2:6 Blinds (Juškēvičs) 32:04
2:7 Kirkils (Fīrmanis) 34:52
3.per.
2:8 Vidzis (Zicmanis) 43:43
2:9 Cvetkovs 44:15
2:10 Lisovskis (Blinds) 46:31
2:11 Lisovskis (Blinds) 49:40
2:12 Juškēvičs 53:55
2:13 Blinds (Preiss) 53:49
2:14 Juškēvičs 56:43
2:15 Blinds (Juškēvičs) 59:34
*T.K.O - tehniskais nokauts
Ir arī ļoti intriģējoši un patīkami jaunumi. Par visu pēc kārtas...
Ainu laukumā šoreiz vislabāk raksturo ķekaviešu vārtsargs Kaspars Millersons, kurš pienāk man klāt un no ķepām plēš laukā blociņu: "Par šito spēli labāk neraksti!" Protams, tad pavērās Kaspara platais smaids... RTU - kā jau "studenti - patiešām bija pārāki arī tīri akadēmiski. "Viņi bija labāki visos elementos," sarūgtinājumu neslēpa "Ķekavas" kapteinis Gunārs Klēģers, "nospēlējām ļoti vāji." Neviens no sarkanajiem nemeklēja attaisnojumu sastāva robos, tomēr jāsaprot -- ķekaviešiem nācās iztikt bez četriem pamatsastāva spēlētājiem: Māra Gžibovska (trauma), Henrija Uzrauga (hokejs), Normunda Ozoliņa (slims), Oskara Repke (Kanāda) un Artūra Špīsa (Baiba...).
Tātad, Latvijas čempionāta 2.kārtas spēli ķekaviešiem nācās sākt samiksētās maiņās. Līdzīgas izvērtās spēlēs tikai pirmās desmit minūtes, kad ar precīziem metieniem apmainījās Blinds (5.minūte) un Matīss Jansons (10.minūte), uz tablo iededzot sīvo 1:1. Kā pēc spēles atzina mājinieki, viņi bija ļoti labi gatavi ķekaviešu agresīvajam spēles plānam. Proti, niknos viešņu uzbrukumus RTU apturēja ar negaidītu pretspēku. Turklāt, tikko uzplaiksnīja pirmie asumi laukumā, tā soģis drīz ķekaviešus atstāja mazākumā. Faktiski tas arī bija spēles lūzums - RTU īsā laikā guva trīs vārtus pēc kārtas (Cvetkovs, Lisovskis, Preiss), no kuriem pēdējos divus vairākumā un jau 1:4. Pirms pirmā perioda beigām Timoško vienus vārtus atguva (2:5), taču Ķekavas uzbrukuma izpildījumā tas arī bija viss. Tālāk - klusums...
"Vari rakstīt tā: lauzām, lauzām līdz no nolauzām Ķekavas zaru," skaidroja RTU aizsargs Edgars Dzeguze. "Ķekava skrēja un plosījās 30 minūtes, taču mēs to gaidījām, un ar spēku un "goliem" viņus salauzām," turpināja Latvijas izlases spēlētājs. Ar bullīti (Cvetkovs) un diviem precīziem metieniem (Blinds, Kirkils) pirms pēdējām 20 minūtēm koka grīdas zālē uz tablo uzgrieza 2:7. Jā, runājot par pēdējo trešdaļu, ķekavieši vienisprātis un atmet ar roku: "Tur vairs nebija ko..." Studenti spēlēja ar atraisītām rokām, turpinot demonstrēt teicamu metienu realizāciju, kamēr Ķekavas novada komanda vienkārši gāza podus... Sāncenšiem (starp citu viņiem rutīna pilnībā pakārtota Čempionvienība kausa izcīņai) vēl divi vārti Lisovskim, Blindam, arī Juškēvičam, vieni Cvetkovam, Vidzim. Rīdzinieki jau ar degošām acīm un manāmu nepacietību koncentrējas svētdien gaidāmajam principiālajam duelim pret Līgatni. "Zvejnieks!" kā korī atbild Dzeguze un Oskars Balodis, atgādinot, ka būs jāspēlē pret bijušo treneri/dresētāju. "Viņš zina kā mēs spēlējam, mēs kā - viņš. Gribam pierādīt," turpina Balodis. Savukārt Dzeguze piekodina, ka trenera Zvejnieka vadībā Līgatnes komanda nebūs nekādi autsaideri...
Vēl pēdējoreiz atgriežoties pie spēles, jāpiezīmē, pēc devītās zaudētās bumbiņas tika sarūpētas ugunskristības Mārim Gulbim, kurš vārtos nomainīja Bramani. "Spēlējām bez uguntiņas un iedvesmas. Komanda bija kā aizmigusi," komentēja Bramanis. Bramis vārtos netaisīja kļūdas, taču nebija arī Čārlija eņģelis. "Netika izpildīts ne spēles plāns, ne parādīts cīņasspars vai raksturs. Kļūdas katra spēlētāja izpildījumā," no vārtsarga kūpēja neapmierinātība.
Ķekaviešiem raksturs palika čempionāta pirmajā, tas ir, iepriekšējā spēlē pret "Kuršiem", bet Latvijas tenisa izlase ar Ernestu Gulbi priekšgalā bija gan okupējusi ierasto Olimpiskā centra manēžas laukumu un lielu daļu līdzjutēju - atnākuši bija tikai 50 skatītāju. Trešdien 22.septembrī Sporta klubā noteikti būs vairāk - kā nekā gaidāmi vieni no aizvadītās sezonas favorītiem FK "Rīga". Gaidāmie sāncenši šo sezonu gan iesākuši pārsteidzoši vāji - trīs spēlēs divi zaudējumi un smaga uzvara papildlaikā.
Un nobeigumā jāpiemetina - galvenā trenera meklējumu sakarā Ķekava grasās uzrunāt kādu ļoti interesantu personību no melnās ripas aprindām... Kļūst karstāk!
Latvijas atklātais čempionāts florbolā 2011'. 2.kārta (OSC).
Ķekava - RTU/Inspecta 15:2 (2:4, 0:3, 0:8)
Metieni: 42:27
1.per.
0:1 Blinds (Dzeguze) 05:20
1:1 Jansons 09:45
1:2 Cvetkovs (Lisovskis) 10:16
1:3 Lisovskis (Fīrmanis, vair.) 13:04
1:4 Preiss (Fīrmanis, vair.) 14:07
2:4 Timoško (Jansons) 19:41
2.per.
2:5 Cvetkovs (soda met.) 21:10
2:6 Blinds (Juškēvičs) 32:04
2:7 Kirkils (Fīrmanis) 34:52
3.per.
2:8 Vidzis (Zicmanis) 43:43
2:9 Cvetkovs 44:15
2:10 Lisovskis (Blinds) 46:31
2:11 Lisovskis (Blinds) 49:40
2:12 Juškēvičs 53:55
2:13 Blinds (Preiss) 53:49
2:14 Juškēvičs 56:43
2:15 Blinds (Juškēvičs) 59:34
*T.K.O - tehniskais nokauts
2010. gada 8. septembris
Maģiskajā 10 000 stundu likumā
Cik stundas ikdienā tu velti sportam? Ja sakrāsi 10 tūkstošus, tu vienkārši nevarēsi nekļūt par zvaigzni...
Vienalga, vai tu vēlies būt rakstnieks, mūziķis vai izcils sportists - smadzenēm vajadzīgs noteikts laiks, lai gūtu meistarību kādā jomā. Zinātnieki ir pierādījuši: talants vienkārši ir regulārs darbs. Proti, ar iedzimtu talantu vien ir par maz, lai gūtu panākumus - tam nepieciešams 10 000 stundu mērķtiecīgu treniņu.
Talants – patiešām blefs
Zviedru psihologs Anderss Ēriksons veica pētījumu Berlīnes Mūzikas akadēmijā. Viņš sadalīja visus universitātes vijolniekus trīs grupās:
1)izcilie - kuri varētu kļūt par solo megazvaigznēm;
2)prasmīgie – kuri spēlēs labos orķestros;
3)pārējie - kuriem labākajā gadījumā būs jāsamierinās ar mūzikas skolotāja karjeru.
Studentiem jautāja, cik stundu viņi vingrinājušies gadu gaitā. Un atbilde pārsteidza – visi bija sākuši spēlēt aptuveni piecu gadu vecumā. Pirmos pāris gadus visi vingrinājušies vienādi – divas līdz trīs stundas nedēļā. Taču kopš astoņu gadu vecuma izcilākie vingrinājumiem bija atvēlējuši vairāk laika: deviņu gadu vecumā – sešas stundas nedēļā, 12 gadu vecumā – astoņas stundas nedēļā un tā tālāk.
Līdz 20 gados jau spēlēja vairāk nekā 30 stundu nedēļā. Tādējādi labākie vijolnieki instrumentam kopumā bija veltījuši vairāk nekā 10 000 stundu.
Tas pats atkārtojās, kad pētnieks Ēriksons amatierus salīdzināja ar profesionāļiem. Neviens amatieris bērnībā nebija spēlējis klavieres vairāk par trim stundām nedēļā. Turpretī profesionāļi ik gadu palielināja stundu skaitu un 20 gadu vecumā bija vingrinājušies kopumā 10 000 stundu. Turklāt Ēriksonam neizdevās atrast nevienu vienīgu mūziķi, kurš līdz slavas virsotnēm būtu nokļuvis ar talantu vien, nevingrinoties vismaz 10 000 stundu!
Pasaules bagātākais cilvēks?
Leģendām apvītajam komponistam Mocartam bija jau 21 gads, kad viņš sakomponēja savu pirmo izcilo skaņdarbu. Pat viens no dižākajiem radošajiem talantiem neiztika bez pūliņiem – līdz šim vecumam viņš bija vingrinājies aptuveni 10 000 stundu. Tāpat sportā - tu vari stimulēt izdomu, ar ko pretinieku pārsteigt laukumā.
Līdzīgi gāja vienam no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, Bilam Geitsam - programmētājam. Kad Geitss agrīnā jaunībā guva panākumus ar firmu “Microsoft”, taču viņš jau daudzus gadus bija pavadījis programmējot -- nakti un dienu. Atstājot Hārvardas universitāti, viņš secināja – lielākā daļa jaunības pagāja pie datora. Toties tagad, ja Geits no bankas izņemtu visu savu naudu, visu 1 dolāra banknotēs – sanāktu vairāk nekā 25 kilometrus augsts dolāru "tornis"... Tāpat var pēc treniņa palikt ilgāk...
Slavenā angļu grupa “The Beatles” nebija nekādi iesācēji. Pēc 1960.gadā grupa uzstājās daudzos koncertos. Atšķirībā no dzimtenes, kur mūzikas grupa drīkstēja uzstāties ne ilgāk kā stundu, Hamburgā bītli augu nakti spēlēja striptīzklubiem līdzīgās vietās – viņi vidēji atradās uz skatuves līdz astoņām (!) stundām bez pārtraukuma septiņus vakarus nedēļā. Brīdī, kad bītli 1964. gadā guva sensacionālos panākumus, viņi bija uzstājušies pāri par 1200 koncertos – tas ir vairāk, nekā lielākā daļa mūsdienu grupu pagūst visā karjeras laikā. “Mēs jutāmies uz skatuves tik atbrīvoti un iespēlējušies,” sacīja viens no grupas līderiem Džons Lenons.
Neviens
Neviens pasaules klases sportists savu līmeni nav sasniedzis ar mazāk nekā 10 000 stundu ilgu vingrināšanos. “Šķiet, tieši šāds laiks smadzenēm ir vajadzīgs, lai apgūtu visu, ko tām vajag zināt, ja cilvēks vēlas pilnīgi pārvaldīt kādu jomu,” saka respektablais zinātnieks Daniels Levitins.
Pēc "Forbes" un "Tvnet" materiāliem
Vienalga, vai tu vēlies būt rakstnieks, mūziķis vai izcils sportists - smadzenēm vajadzīgs noteikts laiks, lai gūtu meistarību kādā jomā. Zinātnieki ir pierādījuši: talants vienkārši ir regulārs darbs. Proti, ar iedzimtu talantu vien ir par maz, lai gūtu panākumus - tam nepieciešams 10 000 stundu mērķtiecīgu treniņu.
Talants – patiešām blefs
Zviedru psihologs Anderss Ēriksons veica pētījumu Berlīnes Mūzikas akadēmijā. Viņš sadalīja visus universitātes vijolniekus trīs grupās:
1)izcilie - kuri varētu kļūt par solo megazvaigznēm;
2)prasmīgie – kuri spēlēs labos orķestros;
3)pārējie - kuriem labākajā gadījumā būs jāsamierinās ar mūzikas skolotāja karjeru.
Studentiem jautāja, cik stundu viņi vingrinājušies gadu gaitā. Un atbilde pārsteidza – visi bija sākuši spēlēt aptuveni piecu gadu vecumā. Pirmos pāris gadus visi vingrinājušies vienādi – divas līdz trīs stundas nedēļā. Taču kopš astoņu gadu vecuma izcilākie vingrinājumiem bija atvēlējuši vairāk laika: deviņu gadu vecumā – sešas stundas nedēļā, 12 gadu vecumā – astoņas stundas nedēļā un tā tālāk.
Līdz 20 gados jau spēlēja vairāk nekā 30 stundu nedēļā. Tādējādi labākie vijolnieki instrumentam kopumā bija veltījuši vairāk nekā 10 000 stundu.
Tas pats atkārtojās, kad pētnieks Ēriksons amatierus salīdzināja ar profesionāļiem. Neviens amatieris bērnībā nebija spēlējis klavieres vairāk par trim stundām nedēļā. Turpretī profesionāļi ik gadu palielināja stundu skaitu un 20 gadu vecumā bija vingrinājušies kopumā 10 000 stundu. Turklāt Ēriksonam neizdevās atrast nevienu vienīgu mūziķi, kurš līdz slavas virsotnēm būtu nokļuvis ar talantu vien, nevingrinoties vismaz 10 000 stundu!
Pasaules bagātākais cilvēks?
Leģendām apvītajam komponistam Mocartam bija jau 21 gads, kad viņš sakomponēja savu pirmo izcilo skaņdarbu. Pat viens no dižākajiem radošajiem talantiem neiztika bez pūliņiem – līdz šim vecumam viņš bija vingrinājies aptuveni 10 000 stundu. Tāpat sportā - tu vari stimulēt izdomu, ar ko pretinieku pārsteigt laukumā.
Līdzīgi gāja vienam no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, Bilam Geitsam - programmētājam. Kad Geitss agrīnā jaunībā guva panākumus ar firmu “Microsoft”, taču viņš jau daudzus gadus bija pavadījis programmējot -- nakti un dienu. Atstājot Hārvardas universitāti, viņš secināja – lielākā daļa jaunības pagāja pie datora. Toties tagad, ja Geits no bankas izņemtu visu savu naudu, visu 1 dolāra banknotēs – sanāktu vairāk nekā 25 kilometrus augsts dolāru "tornis"... Tāpat var pēc treniņa palikt ilgāk...
Slavenā angļu grupa “The Beatles” nebija nekādi iesācēji. Pēc 1960.gadā grupa uzstājās daudzos koncertos. Atšķirībā no dzimtenes, kur mūzikas grupa drīkstēja uzstāties ne ilgāk kā stundu, Hamburgā bītli augu nakti spēlēja striptīzklubiem līdzīgās vietās – viņi vidēji atradās uz skatuves līdz astoņām (!) stundām bez pārtraukuma septiņus vakarus nedēļā. Brīdī, kad bītli 1964. gadā guva sensacionālos panākumus, viņi bija uzstājušies pāri par 1200 koncertos – tas ir vairāk, nekā lielākā daļa mūsdienu grupu pagūst visā karjeras laikā. “Mēs jutāmies uz skatuves tik atbrīvoti un iespēlējušies,” sacīja viens no grupas līderiem Džons Lenons.
Neviens
Neviens pasaules klases sportists savu līmeni nav sasniedzis ar mazāk nekā 10 000 stundu ilgu vingrināšanos. “Šķiet, tieši šāds laiks smadzenēm ir vajadzīgs, lai apgūtu visu, ko tām vajag zināt, ja cilvēks vēlas pilnīgi pārvaldīt kādu jomu,” saka respektablais zinātnieks Daniels Levitins.
Pēc "Forbes" un "Tvnet" materiāliem
2010. gada 6. septembris
Batālijas arī Madonā un Līgatnē
Mēdz teikt, ka pēc vistumšākās nakts seko saullēkts. Ar virkni intriģējošām spēlēm aizvadītās nedēļas nogalē iezvanījās 18.Latvijas čempionāts florbolā. Tostarp, pēc melniem gadiem "pagrabā" virslīgā atgriezusies Līgatnes komanda.
Florbolistiem "1.septembris" bija piektdien, kad ar diviem mačiem Rīgā un Ulbrokā tika ieskandināta 2010./11.gada sezona (arī šoreiz čempionāts būs atklāts, jo ar līdzdalību turpina pagodināt Igaunijas "Tahe" no Jogevas, tādējādi virslīgā pulcinot 14 komandas). Visupirms spēcīgā FK "Rīga" nervozā un indīgā cīņā Olimpiskajā centrā pagarinājumā izglāba uzvaru pret sīksto Irlavas "Telms/Energokomplekss" - 7:6. Pirms izšķirošajām pēdējām 20 minūtēm rīdzinieki bija vadībā ar trīs vārtu pārsvaru (6:3). "Trešajā periodā iegāza fiziskā sagatavotība," pasēto punktu florbolazinas.lv skaidroja FK "Rīga" treneris Sergejs Aleksandrovs. Savukārt perspektīvā Ulbrokas komanda, kuras sastāvā pēc gada Londonas "Haizivju" rindās atgriezies viens no komandas līderiem Kārlis Bulāns, izrāva skaistu uzvaru 5:4 pār "Lielvārdi". Bulāns no Anglijas paņēmis līdzi veiksmes batoniņu - tieši viņš, kad uz tablo bija atlikušas tikai 22 sekundes izglāba partnerus un pagarinājumā pēc viņa piespēles pirmo reizi komandas vēsturē Latvijas čempionāta līdera godā - tiesa, uz īsu sprīdi - iecēla Aināra Juškēviča vadīto "Ulbroku".
Deserts galdā tika klāts sestdien, kad florbols burtiski satricināja Madonu un Līgatni. Proti, tālākajā no minētajām Vidzemes pilsētām ar blīkšķi tika svinīgi atklāta jaunā sporta halle, kam par godu vietējos priecēja pērnie finālisti: Latvijas čempioni "RTU/Inspecta" pret Cēsu "Lekringu". Jāsaka, oficiālajā atklāšanas spēlē sezonu starplaikā paplucinātajām "lēcējpelēm" - projām devušies Malkavs vecākais, Levītis, Preiss, Zicmanis - izdevās RTU revanšēties par skarbajiem pavasara mirkļiem -- 8:7. Cēsniekiem gandrīz izgāja līdzīgi kā dienu iepriekš FK "Rīga" - pēc otrās trešdaļas no 7:3 "studenti" atspēlējās līdz 7:7. "Tomēr beigās pēc izspēles centrā pretinieks pazaudēja Tomu Rīsmani, kurš no vārtu priekšas guva vārtus," komentēja "Lekringa" treneris Normunds Grunckis. "Galvenais bija paņemt 3 punktus." RTU malači, jo pirms sezonas starta viņiem bija iespēja aizvadīt tikai divus koptreniņus... Toties prieks par Madonas jauno halli. Kā atzina Gruncka kungs - madonieši var lepoties ar labāko koka grīdu republikā. (Jāpiezīmē, jau nākamajā rītā cēsnieki devās uz galvaspilsētas pusi, lai pārņemtu līdera grožus savās rokās, smagā spēlē izmocot vēl vienu panākumu - 5:2 - pret vietējo "Ulbroku"; 2.kārtu izspēlēja arī RTU, kas ar 7:5 pret "Talsiem/Triobet" atzīmēja pirmos punktus).
Visbeidzot atgriežoties pie "platās sestdienas" notikumiem pamats pogāt vaļā šampanieti bija līgatniešiem -- vasaras karstumā (pa Kristīnēm) viņu ciemā durvis vēra jauna halle. Lielais florbols kopš tālā 1996.gada var atgriezties pagasta ēdienkartē. Pilnu tribīņu priekšā, pateicoties fantastiskam Renāra Arāja snieguma vārtos un vētrainai Anda Višņevska (3+0)un Armīna Ābola (0+3) saspēlei, "Latgranula/Līgatne" ar 5:3 kāva pagurušo FK "Rīgu". Mājās pārnākušais Normunds Zvejnieks padotajiem varēja dziedāt pelnītas slavas dziesmas: "Prieks par visu komandu, kas atdeva visus spēkus, lai uzvarētu," lepojās līgatniešu galvenais treneris.
Cieņu pelnījusi finansiālas likstas izdzīvojusī "Ķekavas" komanda un tās kapteinis Gunārs Klēģers. Kā jau iepriekš rakstīju, vecākais no brāļiem Klēģeriem ar hat-trick kaldināja psiholoģiski svarīgu mājinieku uzvaru pret "Kuršiem" (no 0:2 līdz 6:3). Labākā spēlētāja balvu gan saņēma Oskars Repke. "Īpašs prieks par uzvaru, jo šī man bija pēdējā spēle." Bijušais, bet joprojām perspektīvais Latvijas izlases kandidāts, spiests pārcelties uz tālo Kanādu. "Spēlēšu Toronto, vietējā čempionātā." Ir cerība, ka Oskars florbola nezudīs. Vēl "Rubene" viesos ar 6:3 pieveica "Bausku".
Nākamās Latvijas čempionāta spēles tikai pēc divām nedēļām - no 17.līdz19.septembrim. Gaidāmajā nedēļas nogalē kopā pulcējas Latvijas izlase, kas sestdien un svētdien aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Igauniju, gatavojoties 2010.gada pasaules čempionātam.
Vīrieši virslīga - pēc 1.nedēļas
Florbolistiem "1.septembris" bija piektdien, kad ar diviem mačiem Rīgā un Ulbrokā tika ieskandināta 2010./11.gada sezona (arī šoreiz čempionāts būs atklāts, jo ar līdzdalību turpina pagodināt Igaunijas "Tahe" no Jogevas, tādējādi virslīgā pulcinot 14 komandas). Visupirms spēcīgā FK "Rīga" nervozā un indīgā cīņā Olimpiskajā centrā pagarinājumā izglāba uzvaru pret sīksto Irlavas "Telms/Energokomplekss" - 7:6. Pirms izšķirošajām pēdējām 20 minūtēm rīdzinieki bija vadībā ar trīs vārtu pārsvaru (6:3). "Trešajā periodā iegāza fiziskā sagatavotība," pasēto punktu florbolazinas.lv skaidroja FK "Rīga" treneris Sergejs Aleksandrovs. Savukārt perspektīvā Ulbrokas komanda, kuras sastāvā pēc gada Londonas "Haizivju" rindās atgriezies viens no komandas līderiem Kārlis Bulāns, izrāva skaistu uzvaru 5:4 pār "Lielvārdi". Bulāns no Anglijas paņēmis līdzi veiksmes batoniņu - tieši viņš, kad uz tablo bija atlikušas tikai 22 sekundes izglāba partnerus un pagarinājumā pēc viņa piespēles pirmo reizi komandas vēsturē Latvijas čempionāta līdera godā - tiesa, uz īsu sprīdi - iecēla Aināra Juškēviča vadīto "Ulbroku".
Deserts galdā tika klāts sestdien, kad florbols burtiski satricināja Madonu un Līgatni. Proti, tālākajā no minētajām Vidzemes pilsētām ar blīkšķi tika svinīgi atklāta jaunā sporta halle, kam par godu vietējos priecēja pērnie finālisti: Latvijas čempioni "RTU/Inspecta" pret Cēsu "Lekringu". Jāsaka, oficiālajā atklāšanas spēlē sezonu starplaikā paplucinātajām "lēcējpelēm" - projām devušies Malkavs vecākais, Levītis, Preiss, Zicmanis - izdevās RTU revanšēties par skarbajiem pavasara mirkļiem -- 8:7. Cēsniekiem gandrīz izgāja līdzīgi kā dienu iepriekš FK "Rīga" - pēc otrās trešdaļas no 7:3 "studenti" atspēlējās līdz 7:7. "Tomēr beigās pēc izspēles centrā pretinieks pazaudēja Tomu Rīsmani, kurš no vārtu priekšas guva vārtus," komentēja "Lekringa" treneris Normunds Grunckis. "Galvenais bija paņemt 3 punktus." RTU malači, jo pirms sezonas starta viņiem bija iespēja aizvadīt tikai divus koptreniņus... Toties prieks par Madonas jauno halli. Kā atzina Gruncka kungs - madonieši var lepoties ar labāko koka grīdu republikā. (Jāpiezīmē, jau nākamajā rītā cēsnieki devās uz galvaspilsētas pusi, lai pārņemtu līdera grožus savās rokās, smagā spēlē izmocot vēl vienu panākumu - 5:2 - pret vietējo "Ulbroku"; 2.kārtu izspēlēja arī RTU, kas ar 7:5 pret "Talsiem/Triobet" atzīmēja pirmos punktus).
Visbeidzot atgriežoties pie "platās sestdienas" notikumiem pamats pogāt vaļā šampanieti bija līgatniešiem -- vasaras karstumā (pa Kristīnēm) viņu ciemā durvis vēra jauna halle. Lielais florbols kopš tālā 1996.gada var atgriezties pagasta ēdienkartē. Pilnu tribīņu priekšā, pateicoties fantastiskam Renāra Arāja snieguma vārtos un vētrainai Anda Višņevska (3+0)un Armīna Ābola (0+3) saspēlei, "Latgranula/Līgatne" ar 5:3 kāva pagurušo FK "Rīgu". Mājās pārnākušais Normunds Zvejnieks padotajiem varēja dziedāt pelnītas slavas dziesmas: "Prieks par visu komandu, kas atdeva visus spēkus, lai uzvarētu," lepojās līgatniešu galvenais treneris.
Cieņu pelnījusi finansiālas likstas izdzīvojusī "Ķekavas" komanda un tās kapteinis Gunārs Klēģers. Kā jau iepriekš rakstīju, vecākais no brāļiem Klēģeriem ar hat-trick kaldināja psiholoģiski svarīgu mājinieku uzvaru pret "Kuršiem" (no 0:2 līdz 6:3). Labākā spēlētāja balvu gan saņēma Oskars Repke. "Īpašs prieks par uzvaru, jo šī man bija pēdējā spēle." Bijušais, bet joprojām perspektīvais Latvijas izlases kandidāts, spiests pārcelties uz tālo Kanādu. "Spēlēšu Toronto, vietējā čempionātā." Ir cerība, ka Oskars florbola nezudīs. Vēl "Rubene" viesos ar 6:3 pieveica "Bausku".
Nākamās Latvijas čempionāta spēles tikai pēc divām nedēļām - no 17.līdz19.septembrim. Gaidāmajā nedēļas nogalē kopā pulcējas Latvijas izlase, kas sestdien un svētdien aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Igauniju, gatavojoties 2010.gada pasaules čempionātam.
Vīrieši virslīga - pēc 1.nedēļas
| # | Kom | Sp | Uz | Zau | +/- | P |
| 1. | Lekrings | 2 | 2 | 0 | 4 | 6 |
| 2. | Rubene | 1 | 1 | 0 | 3 | 3 |
| 3. | Ķekava | 1 | 1 | 0 | 3 | 3 |
| 4. | Latgranula /.. | 1 | 1 | 0 | 2 | 3 |
| 5. | RTU / Inspecta | 2 | 1 | 1 | 1 | 3 |
| 6. | Ulbroka | 2 | 1 | 1 | -2 | 3 |
| 7. | FK Rīga | 2 | 1 | 1 | -1 | 2 |
| 8. | Telms / Ener.. | 1 | 0 | 1(1) | -1 | 1 |
| 9. | Lielvārde | 1 | 0 | 1 | -1 | 0 |
| 10. | Talsi / Trio.. | 1 | 0 | 1 | -2 | 0 |
| 11. | Kurši | 1 | 0 | 1 | -3 | 0 |
| 12. | FK Bauska | 1 | 0 | 1 | -3 | 0 |
| 13. | SK Pārgauja | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 14. | Jõgeva SK Se.. | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
2010. gada 5. septembris
Min pedāli grīdā
Pieckārtējie Latvijas čempioni florbolā “Ķekava” jauno sezonu iezvanīja ar vērtīgu panākumu 6:3 savā laukumā pret “Kuršiem”. Gunārs Klēģeris apliecināja, kāpēc tieši viņa plecā kapteiņa “mundieris” -- viņa kontā hat-trick. “Psiholoģiski ļoti svarīga uzvara,” vecākais no brāļiem Klēģeriem pasvītroja veiksmīgo gada sākumu.
Dievs, svētī līdzjutējus...
Tradicionāli ,“spiežot starta pogu” jaunajai virslīgas sezonai, ar ziediem tika sveikti “Ķekavas” florbola kluba gaviļnieki un atskaņota valsts himna. Tiesa, tobrīd mati sacēlās stāvus... Nē, himnu abas meitenītes dzīvajā izpildīja ar brīnišķīgu patosu (dažam labam skudriņas pat noskrēja pāri), un arī ar rozīgajām puķēm viss bija kārtībā, taču Sporta kluba tribīnes izskatījās gluži kā pēc mēra – burtiski “izslaucītas”. Mača gaitā gan bija vērojams līdzjutēju pieplūdums un galu galā azartiskā cīņa varēja risināties savai kvalitātei atbilstoši kupla skatītāju pulka priekšā. Izbīlis labs.
Sākumā nokdauns, tālāk – pretsitienu sērija
Varbūt pie vainas, ka komandai vēl nav treneris - konsultants Dailis Skudrītis arī nebija zālē manāms -, bet spēles sākums mājiniekiem izvērtās katastrofāls. Jau sezonas 17. sekundē (!) Bramanis bumbiņu varēja meklēt savos vārtos, bet pēc apaļas pusotras minūtes “Kurši” (pērn 11.vieta) uz tablo iededza 0:2... Proti, vispirms pēc diagonālas piespēles zibenīgi uzšķīla Raitis Bušs, savukārt otro (pret)uzbrukumu ar metienu no vārtu priekšas noslēdza Ģirts Ansons – gluži spītējot tam, ka sarkanajās formās tērptie ķekavnieki sāka agresīvāk, izvēloties uzbrukuma taktiku. “Pārdegām,” sākuma klupienu skaidroja kapteinis Klēģers. Titulētākā Latvijas florbola komanda izskatījās kā dabūjusi ar dūri zem jostas vietas.... Tomēr desmit minūtēs izdevās savākties un līdz trešdaļas beigām ievilkt virvi jau savā laukumā pusē. Fantastisks Jansona grieztais no centra (1:2), kapteinis pirmais pie atlēkušās (2:2) un tad 19.minūtē kā viltīgs zutis no stūra iznirst Repke, kurš (vairākumā) gūst komandai trešos vārtus pēc kārtas un pirmo reizi ķekavnieki vadībā – 3:2.
Lūzums. Bravo Klēģerim un Repkem!
Jāuzsver, ka Grobiņas puiši - “Kurši” mājas spēles vairs neaizvadīs Liepājā, bet pieminētajā kaimiņciemā - uz spēli bija savākuši tikai divus virknējumus, par ko nācās dārgi samaksāt, jo taktiski mūsējie varēja likt pretī trīs maiņas (vēl neiespēlētā trešā laukumā tika epizodiski, līdz ar to gāja drudžaini, toties - efektīvi). Otrās perioda sākumā viešņas divas reizes dabūja vairākuma priekšrocības. Uz skaitliskā pārsvara rēķina kuršiem izdevās iekarot teritoriālu pārsvaru. Un 36.minūtē bumba ne bez veiksmes atrada ceļu “sarkanās armijas” cietoksnī – 3:3. “Divos no trim vārtiem ņemu uz savas sirdsapziņas,” provokācijai ļāvās vārtsargs Bramanis. Viņš gan atzina, ka vēl nav atlabis pēc slimības, pašaizliedzīgi piebilstot: “Tas gan nav attaisnojums...” Jā, tā “trešā bumba” bija tāda sāpīga – metiens, burzma un baltais ripulis, Bramanim neredzot, nokrīt starp vārtsarga muguru un vārtu līniju. Nepaspēja... Ko nu par to, ja kuršu prieki ilga dažas sekundes. Tā bija uguns pakulās! Vecākais Klēģers un Repke sarīkoja šovu, divās minūtēs panākot izšķirošo 6:3. Divi no minētajiem vārtiem Klēģerim - abi identiski: metieni no kreisās laukuma puses -, kurš tādējādi sasniedza hat trick (3+0); bet Osis filigrāni (2+0) iemeta piektos. “Redzēju, ka vārtsargs iznāca ārā un mani. Apgriezos pa 180 grādiem un liku viņam garām,” sacīja Repke, kuram visticamāk šī bija pēdējā spēle Ķekavā. “Paredzēts, ka jaunnedēļ došos Kanādu, strādāt.” Florbolu turpināšu spēlēt. Vietējā čempionātā Toronto, klāstīja uzbrucējs, kurš iepriekšējā pasaules čempionātā aizstāvēja arī Latvijas izlases krāsas. Jāpiezīmē, šovakar Repke tik atzīts par Ķekavas vienības labāko spēlētāju.
Atgriežoties pēc spēles gaitas, šie trīs precīzie metieni salauza kurzemnieku pretestību. Pēdējās 20 minūtēs Ķekavas dzelžainā aizsardzība nostrādāja stingrāk nekā niknie, taču vienveidīgie “Kuršu” uzbrukumi. Pelnīti trīs punkti.
Kurš nākamies ēdienkartē?
Ielūkojoties protokolā, kā uz delnas iezīmējas notikumu attiecība laukumā - “Kurši” izdarīja 22 metienus pa vārtiem, kamēr “Ķekava” - 39. Ķekavnieki spēlēja gan taktiski, gan tehniski krietni interesantāk (vienīgi pietrūka stabilitāte visas spēles garumā, kliboja metienu realizācija). Savukārt sāncenši, metoties cīņā ar divām maiņām ne tik nogura, cik neguva iespēju variēt ar virknējumiem, tāpat pēc dažām interesantām vairākuma izspēlēm “liepājniekiem” pazuda kreativitāte.
Ar ko un kad spēlēsim nākamajā kārtā? Mēļo, ka ar RTU, bet par to Latvijas florbola savienības mājas lapa vēl klusē... Katrā ziņā pedālis jātur grīdā. Kā atzīst arī trīs vārtu autors, Ķekavas vīru nospraustais mērķis trāpīt labāko četriniekā: “Komandas kodolam ir ideāls florbola vecums.” Klēģeris liek saprast, ka “atlaides” pieļaujamas tikai pret trim lielajiem vaļiem – RTU, “Lekrings” un FK “Rīga”.
Latvijas atklātais čempionāts florbolā 2011'. 1.kārta
Ķekava – Kurši 6:3 (3:2, 3:1, 0:0)
1.per.
00:17 Bušs (Siliņš) 0:1
01:47 Ansons 0:2
11:28 Jansons 1:2
15:44 Gun.Klēģers (Liepa) 2:2
18:50 Repke (Mežotnis, vair.) 3:2
2.per.
35:07 Laucis (Klamers) 3:3
35:26 Gun.Klēģers (Mežotnis) 4:3
36:22 Repke (Timoško) 5:3
37:38 Gun.Klēģers (Repke) 6:5
“Ķekava” vērtīgais spēlētājs: Oskars Repke
Dievs, svētī līdzjutējus...
Tradicionāli ,“spiežot starta pogu” jaunajai virslīgas sezonai, ar ziediem tika sveikti “Ķekavas” florbola kluba gaviļnieki un atskaņota valsts himna. Tiesa, tobrīd mati sacēlās stāvus... Nē, himnu abas meitenītes dzīvajā izpildīja ar brīnišķīgu patosu (dažam labam skudriņas pat noskrēja pāri), un arī ar rozīgajām puķēm viss bija kārtībā, taču Sporta kluba tribīnes izskatījās gluži kā pēc mēra – burtiski “izslaucītas”. Mača gaitā gan bija vērojams līdzjutēju pieplūdums un galu galā azartiskā cīņa varēja risināties savai kvalitātei atbilstoši kupla skatītāju pulka priekšā. Izbīlis labs.
Sākumā nokdauns, tālāk – pretsitienu sērija
Varbūt pie vainas, ka komandai vēl nav treneris - konsultants Dailis Skudrītis arī nebija zālē manāms -, bet spēles sākums mājiniekiem izvērtās katastrofāls. Jau sezonas 17. sekundē (!) Bramanis bumbiņu varēja meklēt savos vārtos, bet pēc apaļas pusotras minūtes “Kurši” (pērn 11.vieta) uz tablo iededza 0:2... Proti, vispirms pēc diagonālas piespēles zibenīgi uzšķīla Raitis Bušs, savukārt otro (pret)uzbrukumu ar metienu no vārtu priekšas noslēdza Ģirts Ansons – gluži spītējot tam, ka sarkanajās formās tērptie ķekavnieki sāka agresīvāk, izvēloties uzbrukuma taktiku. “Pārdegām,” sākuma klupienu skaidroja kapteinis Klēģers. Titulētākā Latvijas florbola komanda izskatījās kā dabūjusi ar dūri zem jostas vietas.... Tomēr desmit minūtēs izdevās savākties un līdz trešdaļas beigām ievilkt virvi jau savā laukumā pusē. Fantastisks Jansona grieztais no centra (1:2), kapteinis pirmais pie atlēkušās (2:2) un tad 19.minūtē kā viltīgs zutis no stūra iznirst Repke, kurš (vairākumā) gūst komandai trešos vārtus pēc kārtas un pirmo reizi ķekavnieki vadībā – 3:2.
Lūzums. Bravo Klēģerim un Repkem!
Jāuzsver, ka Grobiņas puiši - “Kurši” mājas spēles vairs neaizvadīs Liepājā, bet pieminētajā kaimiņciemā - uz spēli bija savākuši tikai divus virknējumus, par ko nācās dārgi samaksāt, jo taktiski mūsējie varēja likt pretī trīs maiņas (vēl neiespēlētā trešā laukumā tika epizodiski, līdz ar to gāja drudžaini, toties - efektīvi). Otrās perioda sākumā viešņas divas reizes dabūja vairākuma priekšrocības. Uz skaitliskā pārsvara rēķina kuršiem izdevās iekarot teritoriālu pārsvaru. Un 36.minūtē bumba ne bez veiksmes atrada ceļu “sarkanās armijas” cietoksnī – 3:3. “Divos no trim vārtiem ņemu uz savas sirdsapziņas,” provokācijai ļāvās vārtsargs Bramanis. Viņš gan atzina, ka vēl nav atlabis pēc slimības, pašaizliedzīgi piebilstot: “Tas gan nav attaisnojums...” Jā, tā “trešā bumba” bija tāda sāpīga – metiens, burzma un baltais ripulis, Bramanim neredzot, nokrīt starp vārtsarga muguru un vārtu līniju. Nepaspēja... Ko nu par to, ja kuršu prieki ilga dažas sekundes. Tā bija uguns pakulās! Vecākais Klēģers un Repke sarīkoja šovu, divās minūtēs panākot izšķirošo 6:3. Divi no minētajiem vārtiem Klēģerim - abi identiski: metieni no kreisās laukuma puses -, kurš tādējādi sasniedza hat trick (3+0); bet Osis filigrāni (2+0) iemeta piektos. “Redzēju, ka vārtsargs iznāca ārā un mani. Apgriezos pa 180 grādiem un liku viņam garām,” sacīja Repke, kuram visticamāk šī bija pēdējā spēle Ķekavā. “Paredzēts, ka jaunnedēļ došos Kanādu, strādāt.” Florbolu turpināšu spēlēt. Vietējā čempionātā Toronto, klāstīja uzbrucējs, kurš iepriekšējā pasaules čempionātā aizstāvēja arī Latvijas izlases krāsas. Jāpiezīmē, šovakar Repke tik atzīts par Ķekavas vienības labāko spēlētāju.
Atgriežoties pēc spēles gaitas, šie trīs precīzie metieni salauza kurzemnieku pretestību. Pēdējās 20 minūtēs Ķekavas dzelžainā aizsardzība nostrādāja stingrāk nekā niknie, taču vienveidīgie “Kuršu” uzbrukumi. Pelnīti trīs punkti.
Kurš nākamies ēdienkartē?
Ielūkojoties protokolā, kā uz delnas iezīmējas notikumu attiecība laukumā - “Kurši” izdarīja 22 metienus pa vārtiem, kamēr “Ķekava” - 39. Ķekavnieki spēlēja gan taktiski, gan tehniski krietni interesantāk (vienīgi pietrūka stabilitāte visas spēles garumā, kliboja metienu realizācija). Savukārt sāncenši, metoties cīņā ar divām maiņām ne tik nogura, cik neguva iespēju variēt ar virknējumiem, tāpat pēc dažām interesantām vairākuma izspēlēm “liepājniekiem” pazuda kreativitāte.
Ar ko un kad spēlēsim nākamajā kārtā? Mēļo, ka ar RTU, bet par to Latvijas florbola savienības mājas lapa vēl klusē... Katrā ziņā pedālis jātur grīdā. Kā atzīst arī trīs vārtu autors, Ķekavas vīru nospraustais mērķis trāpīt labāko četriniekā: “Komandas kodolam ir ideāls florbola vecums.” Klēģeris liek saprast, ka “atlaides” pieļaujamas tikai pret trim lielajiem vaļiem – RTU, “Lekrings” un FK “Rīga”.
Latvijas atklātais čempionāts florbolā 2011'. 1.kārta
Ķekava – Kurši 6:3 (3:2, 3:1, 0:0)
1.per.
00:17 Bušs (Siliņš) 0:1
01:47 Ansons 0:2
11:28 Jansons 1:2
15:44 Gun.Klēģers (Liepa) 2:2
18:50 Repke (Mežotnis, vair.) 3:2
2.per.
35:07 Laucis (Klamers) 3:3
35:26 Gun.Klēģers (Mežotnis) 4:3
36:22 Repke (Timoško) 5:3
37:38 Gun.Klēģers (Repke) 6:5
“Ķekava” vērtīgais spēlētājs: Oskars Repke
2010. gada 3. februāris
Sandis Ozoliņš: "Saimons nav mainījies"
Rīgas "Dinamo" kapteinis Sandis Ozoliņš uzvarā 3:1 pret "Vitjaz" pamanījās būtu visur. Ar trim rezultatīvām (0+3) piespēlēm uzbrūkošais aizsargs nodiriģēja dinamiešu uzbrukumu, taču Sanda kļūda aizsardzībā laupīja "sauso" spēli Edgaram Masaļskim. ParSportu.lv
Vai šis ir atsvaidzināts savainojums no vecajiem laikiem?
- Nē, pilnīga jauna trauma. Vai spēlēju zem špricēm? Uz tādiem jautājumiem nevaru atbildēt. Un tāpat es neteiktu taisnību...
Arī "Vitjaz" bija piecas uzvaras sešās spēlēs, jo viņi kā atpalicēji var spēlēt brīvām rokām. Vai patiešām likās, ka čehovieši darbojās īpaši atraisīti?
- Mēs zinājām, ka šī nebūs viegla pastaiga... Katra komanda - lai arī kurā vietā tabulā atrastos - vienmēr gatavojas tikai uzvarēt. Turklāt "Vijaz" iepriekšējā kārtā ar 1:0 apspēlēja mūsu galvenos konkurentus "Torpedo".
Tu atradies laukumā, kad zaudējām vienīgos vārtus. Kas notika?
- Pie tāda rezultāta (3:0) ir grūti koncentrēties. Varēju tikt pretspēlētājam līdzi...
Cik daudz ir palicis no tā Krisa Saimona, ar kuru kopā Kolorādo "Avalanche" izcīnīji Stenlija kausu?
- Viņš nav mainījies: spēlē tādu pašu hokeju - atrodas vārtu priekšā un liek lietā spēka spēli. Daudzi nenovērtē Saimona ripas vadīšanas meistarību. Esmu pats savām acīm redzējis, uz ko Saimons ir spējīgs un kāpēc viņš ir rezultatīvs. Saprotams, mēs neesam kļuvuši jaunāki - kopš tā laika, kad pirmoreiz tikāmies... Uj, pirms cik ilga tas bija... 15 gadus atpakaļ! Saimons ir malacis!
Viņš pirms Zvaigžņu spēles izmeta, ka būs ļoti priecīgs satikt tevi...
- Ne ko labāku par uzvaru Stenlija kausā nevar atcerēties, tāpēc ir sevišķi patīkami tikties ar spēlētājiem no tiem laikiem, ar kuriem ir kopīgas tik labas atmiņas, labas attiecības. Un vēl jo vairāk - uzspēlēt tik nepiespiestā atmosvērā kā Zvaigžņu spēlē.
37 gadus vecais Ozoliņš jau ar 23 punktiem (5+18) ir pārliecinoši rezultatīvākais "dinamiešu" aizsargs un septītais - visā komandā.
 |
| OZOLIŅA SNIEGUMS priecēja arī Oļegu Sorokinu un Marselu Hosu. Foto:Z.Zālmanis(Nikon) |
Kā jūtas tavs plecs?
- Paciest var.Vai šis ir atsvaidzināts savainojums no vecajiem laikiem?
- Nē, pilnīga jauna trauma. Vai spēlēju zem špricēm? Uz tādiem jautājumiem nevaru atbildēt. Un tāpat es neteiktu taisnību...
Pēdējās 12 spēlēs Rīgas "Dinamo" kontā ir jau 10 uzvaras. Kā vari komentēt aizvadīto maču?
- Šī ir visas komandas uzvara. Bija momenti, kad pats nenospēlēju tā kā gribējās, taču kopumā - tīri labi... Sekmīgi izdevās vairākums, bet vairākās situācijās vārtus izglāba tikai Edgars Masaļskis... .Arī "Vitjaz" bija piecas uzvaras sešās spēlēs, jo viņi kā atpalicēji var spēlēt brīvām rokām. Vai patiešām likās, ka čehovieši darbojās īpaši atraisīti?
- Mēs zinājām, ka šī nebūs viegla pastaiga... Katra komanda - lai arī kurā vietā tabulā atrastos - vienmēr gatavojas tikai uzvarēt. Turklāt "Vijaz" iepriekšējā kārtā ar 1:0 apspēlēja mūsu galvenos konkurentus "Torpedo".
Tu atradies laukumā, kad zaudējām vienīgos vārtus. Kas notika?
- Pie tāda rezultāta (3:0) ir grūti koncentrēties. Varēju tikt pretspēlētājam līdzi...
Cik daudz ir palicis no tā Krisa Saimona, ar kuru kopā Kolorādo "Avalanche" izcīnīji Stenlija kausu?
- Viņš nav mainījies: spēlē tādu pašu hokeju - atrodas vārtu priekšā un liek lietā spēka spēli. Daudzi nenovērtē Saimona ripas vadīšanas meistarību. Esmu pats savām acīm redzējis, uz ko Saimons ir spējīgs un kāpēc viņš ir rezultatīvs. Saprotams, mēs neesam kļuvuši jaunāki - kopš tā laika, kad pirmoreiz tikāmies... Uj, pirms cik ilga tas bija... 15 gadus atpakaļ! Saimons ir malacis!
Viņš pirms Zvaigžņu spēles izmeta, ka būs ļoti priecīgs satikt tevi...
- Ne ko labāku par uzvaru Stenlija kausā nevar atcerēties, tāpēc ir sevišķi patīkami tikties ar spēlētājiem no tiem laikiem, ar kuriem ir kopīgas tik labas atmiņas, labas attiecības. Un vēl jo vairāk - uzspēlēt tik nepiespiestā atmosvērā kā Zvaigžņu spēlē.
37 gadus vecais Ozoliņš jau ar 23 punktiem (5+18) ir pārliecinoši rezultatīvākais "dinamiešu" aizsargs un septītais - visā komandā.
2010. gada 2. februāris
Pruseks pirms "Vitjaz" kā aculiecinieks par NHL mežonīgāko kautiņu
Rīgas "Dinamo" traumētais vārtsargs Martins Pruseks 2004.gada 5.martā Otavas „Senators” sastāvā viesojās Filadelfijā. Kā vēlāk izrādījās, šis vakars palika ne tikai čeha atmiņā, bet joprojām stāv NHL vēstures grāmatā kā soda minūtēm bagātākā cīņa.
Par veselību, vēsturisko kautiņu un vakardienas spēli – 34 gadus vecais Pruseks stāsta intervijā ParSportu.lv.
Kad un kur tik pēkšņi pamanījies satraumēt muguru?
- Pēc spēles Čerepovecā devāmies uz Maskavu. No rīta pamodos un nevarēju pakustēties. Nav ne jausmas... Vai slikta gulta, vai kas... Šobrīd ir nedaudz labāk, tomēr joprojām vēl sāp. Būšot labi pēc vairākām dienām. Dakteris teica, ka grūti spriest, vai varēšu spēlēt kādā no atlikušajām trim tūres spēlē. Es būšu ļoti priecīgs, ja izdosies.
2004.gadā, kad spēlēji Otavas „Senators”, tu biji klāt visu laiku rupjākajā NHL spēlē - toreiz Filadelfijā tika sasniegts NHL soda minūšu rekords. Kaut ko tādu laikam grūti aizmirst?
- Jā, jā, jā! Bija tāda lieta. Toreiz nesaskaņas sākās jau mūsu iepriekšējā savstarpējā spēlē. Radās kaut kādas problēmas starp vienu mūsu spēlētāju un filadelfieti. Tas viss vilkās līdzi. Jau sākumā bija redzams, ka tur kaut kas būs, taču esmu pārliecināts, ka neviens negaidīja tādu iznākumu. Visu laiku laukumā valdīja asumi, tad pārrauga kautiņos – visi sāka sisties, viss laukums bija nosēts ar cimdiem (smejas). Droši vien skatītājiem bija interesanti.
Filadelfijas ģenerālmenedžeris Bobs Klārks pēc spēles jau devās jūsu ģērbtuvju virzienā - viņu apturēja tikai darbinieki. Varbūt arī tu izvicināji dūres?
- Nē, es todien biju rezervē. Taču Roberts Ešs, kurš tagad sargā Sanktpēterburgas SKA vārtus, šķiet izkāvās gan.
Mūsu nākamie pretinieki Čehovā sarīkoja vēl trakāku asinspirti. Vai "Vitjaz" - "Avangard" spēli uzskati par hokeju?
- 100 procenti uzskatu, ka tas nebija normāli. Eiropā neviens nevēlas tādus kautiņus.
Tavuprāt, kas KHL būtu jādara, lai izskaustu masveida kautiņus?
- NHL viss ir skaidri zināms – ja kāds izdarīs ļaunu pārkāpumu, būs stingras sankcijas: diskvalifikācija uz vismaz četrām, piecām spēlēm, kuru laikā spēlētājs nesaņems algu. Domāju, KHL nav tik stingrs reglaments. Ja spēlētāji zinātu, ka no viņiem par to paņems naudu, tad noteikti vispirms padomātu, vai darīt tādas lietas. Savukārt mums pret viņiem jāspēlē tāpat kā pret pārējiem
Vai arī Čehijā hokejisti tik traki villojas?
- Kā reiz svētdien tāds kautiņš notika Ekstralīgas spēlē starp „Žlin” un „Spartu”, es televīzijā skatījos. Sāncenši kopā nopelnīja ap 350 soda minūtēm.A Rīgas "Dinamo" spēlei, kā, tavuprāt, izdevās aizvadītais mačs pret Minskas „Dinamo”?
- Otrais periods mums izdevās ļoti labi – tad mēs arī ielikām pamatus uzvarai. Nedomāju, ka neveiksmīgajās spēles beigās vainojami aizsargi. Uz ledus ir pieci hokejisti un visiem ir jāspēlē. Pie 5:1 puiši domāja, ka viss būs kārtībā. Kad Minska panāca 5:2, bija redzams viņi vēl tic veiksmīgam iznākumam.
Masaļskis izskatījās tik dusmīgs...
- Jā, es viņu saprotu, jo spēles beigās, pie ielaistajiem vārtiem viņam situācijas izveidojās ļoti sarežģītas.
 |
| RĪGAS DINAMO vārtsargs Martins Pruseks mistiski iedzīvojās muguras traumā. Foto: Z.Zālmanis(Nikon) |
Par veselību, vēsturisko kautiņu un vakardienas spēli – 34 gadus vecais Pruseks stāsta intervijā ParSportu.lv.
Kad un kur tik pēkšņi pamanījies satraumēt muguru?
- Pēc spēles Čerepovecā devāmies uz Maskavu. No rīta pamodos un nevarēju pakustēties. Nav ne jausmas... Vai slikta gulta, vai kas... Šobrīd ir nedaudz labāk, tomēr joprojām vēl sāp. Būšot labi pēc vairākām dienām. Dakteris teica, ka grūti spriest, vai varēšu spēlēt kādā no atlikušajām trim tūres spēlē. Es būšu ļoti priecīgs, ja izdosies.
2004.gadā, kad spēlēji Otavas „Senators”, tu biji klāt visu laiku rupjākajā NHL spēlē - toreiz Filadelfijā tika sasniegts NHL soda minūšu rekords. Kaut ko tādu laikam grūti aizmirst?
- Jā, jā, jā! Bija tāda lieta. Toreiz nesaskaņas sākās jau mūsu iepriekšējā savstarpējā spēlē. Radās kaut kādas problēmas starp vienu mūsu spēlētāju un filadelfieti. Tas viss vilkās līdzi. Jau sākumā bija redzams, ka tur kaut kas būs, taču esmu pārliecināts, ka neviens negaidīja tādu iznākumu. Visu laiku laukumā valdīja asumi, tad pārrauga kautiņos – visi sāka sisties, viss laukums bija nosēts ar cimdiem (smejas). Droši vien skatītājiem bija interesanti.
Filadelfijas ģenerālmenedžeris Bobs Klārks pēc spēles jau devās jūsu ģērbtuvju virzienā - viņu apturēja tikai darbinieki. Varbūt arī tu izvicināji dūres?
- Nē, es todien biju rezervē. Taču Roberts Ešs, kurš tagad sargā Sanktpēterburgas SKA vārtus, šķiet izkāvās gan.
Mūsu nākamie pretinieki Čehovā sarīkoja vēl trakāku asinspirti. Vai "Vitjaz" - "Avangard" spēli uzskati par hokeju?
- 100 procenti uzskatu, ka tas nebija normāli. Eiropā neviens nevēlas tādus kautiņus.
Tavuprāt, kas KHL būtu jādara, lai izskaustu masveida kautiņus?
- NHL viss ir skaidri zināms – ja kāds izdarīs ļaunu pārkāpumu, būs stingras sankcijas: diskvalifikācija uz vismaz četrām, piecām spēlēm, kuru laikā spēlētājs nesaņems algu. Domāju, KHL nav tik stingrs reglaments. Ja spēlētāji zinātu, ka no viņiem par to paņems naudu, tad noteikti vispirms padomātu, vai darīt tādas lietas. Savukārt mums pret viņiem jāspēlē tāpat kā pret pārējiem
Vai arī Čehijā hokejisti tik traki villojas?
- Kā reiz svētdien tāds kautiņš notika Ekstralīgas spēlē starp „Žlin” un „Spartu”, es televīzijā skatījos. Sāncenši kopā nopelnīja ap 350 soda minūtēm.A Rīgas "Dinamo" spēlei, kā, tavuprāt, izdevās aizvadītais mačs pret Minskas „Dinamo”?
- Otrais periods mums izdevās ļoti labi – tad mēs arī ielikām pamatus uzvarai. Nedomāju, ka neveiksmīgajās spēles beigās vainojami aizsargi. Uz ledus ir pieci hokejisti un visiem ir jāspēlē. Pie 5:1 puiši domāja, ka viss būs kārtībā. Kad Minska panāca 5:2, bija redzams viņi vēl tic veiksmīgam iznākumam.
Masaļskis izskatījās tik dusmīgs...
- Jā, es viņu saprotu, jo spēles beigās, pie ielaistajiem vārtiem viņam situācijas izveidojās ļoti sarežģītas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)