Kapteinis ar pokera seju

Ļoti iespējams, šajā mirklī, kad jūs lasiet šīs rindas, viņš snauž, aizlicis rokas aiz galvas, un rāmi klausās Vinnija Paza “End of Days”. Ķekavas “Bulldogu” meistarkomandas kapteinis ir vēss kā viņa uzvārds – Matīss Ziemelis.

ZVAIGŽŅU SPĒLE. Ziemeļu vējš (#17) plīvo pie vārtiem

“Trīs gadi ir ļoti ilgs laiks,” intervijas gaitā tukšo posmu vilcinādanies raksturo Matīss (attēlā nr.17). “Protams, nožēloju. Zaudēju fizisko formu. Tomēr bumbiņas apstrādāšanas tehnika tik ātri neaizmirstas.” Neapšaubāmi daudziem novadniekiem ir prieks, ka pērn florbolā atgriezās viens no Ķekavas florbola skolas talantīgākajiem un laukumā interesantākajiem audzēkņiem. “Es sportā netiecos pēc slavas un naudas. Es vienkārši vēlos kļūt par labu florbolistu.”
Ziemeli raksturo: vijīgas un viltīgas kustības, rokas tamborē kā šujmašīna un indīgs metiens. Tiesa, jāuzlabo spēle aizsardzībā. Un Politiski un reliģiski aktīvs! Par pēdējo nedaudz vēlāk.
   

Pirmie vārti - caur kājām un devītniekā

Matīss ir florbola kalps un ķīlnieks. “Tā bija īstākā laime,” 21 gadu vecais uzbrucējs atceras - pirmajā treniņā juties vienkārši fantastiski. Pat neskatoties uz to, ka labākais draugs un joprojām partneris laukumā Dzintars Sēne uz pirmo nodarbību (5.klasē) Matīsiņu aizvedis kā uz Maikla Džeksona “Nekurzemi”. Proti, nav bijis skaidrs priekšstats par spēli un noteikumiem. “Zināju tikai, ka būs kaut kas jādara ar nūjām.”
Tolaik pagasta skolā valdīja koka bortu laikmets. Aiz skabargainajām, biezajām finierkrāsas apmalēm sagaidīja treneris Ints Vancāns. Izveicīgais uzbrucējs izceļ, ka speciālists centies viņā izgrebt līdera īpašības. Sevi redz kā barvedi vai barā - uzreiz vaicāju ārēji miermīlīgajam kapteinim. "Šobrīd tomēr barā", domīgi atbild Matīss. Taču uz manu “starp rindām” sekojošo izaicinājumu, vai vezums jādod kādam citam vilkt, viņš nekavējoties aizrāda - “Nu nē. Nav jau tik traki.”
Savus pirmos vārtus nekad neaizmirsīšot, kas gūti kādā izbraukuma turnīrā Vidzemē: “Tolaik vēl nemaz nemācēju mest,” skaidro spēlētājs. “Atmuguriski stāvēju pret vārtiem, un situ bumbu starp kājām. Un pāri vārtsargam...Iesācēja veiksme!” Tāpat ļoti spilgta epizode izvērtusies, neilgi pēc ilgi gaidītās atgriešanās florbola apcirkņos – pieci goli pret Limbažiem (11:6), un viens uzreiz no vārtsarga piespēles atkal atmuguriski caur kājām, tālajā devītniekā. “Skaistākie vārti mūžā!”. Savukārt sāpīgā trauma bijusi izmežģīta potīte un zila acs. “Snovojot salauzu roku.”

Ar Nilu uz vēlēšanām. Baznīca

Augstāk pieminētie trīs gadi bez florbola sanākuši kaila slinkuma dēļ. Pat neesot bijis apnikums, viss laiks veltīts vidusskolai.
Saka, ikvienam var piedēvēt elkus, taču Matīss tādus neesot sastapis. Varbūt neredz, jo spēlē viņam blakus laukumā? “Mani ir divi mīļākie partneris: Intars [Labsvārds] un Nils [Meļķis”]. Kāpēc? Mēs jūtam viens otru laukumā. Saprotamies.” Cīnīšanos plecu pie pleca ar abiem kadriem salīdzina, kā “saldējuma baudīšanu karstā laikā”.
Brīvajā laikā svarīgas divas lietas: labi izgulēties un uzkapāt internetā pokeru. Lielākais laimests sasniedzis 50 eiro. Rosinu, ka veiksme formula kabatā un jāsāk laist profesionāli. “Kazi’, kādi ceļi dzīvē paveras,” ironiski, taču pamatkapitāls vajadzīgs mežonīgi liels. Brīvā laikā patlaban nāvīgi daudz – ne strādā, ne mācās. “Baudu dzīvi,” harmonizē Matīss. Patlaban aktuālais hīts ir repera Vinnija Paza “End of Days”. Taču vienā brīdī Matīss liek manām uzacīm pārvērsties izbrīna arkās. Mīļākās filmas esot par... cietuma tematiku. Patiesībā, pārprotu. “Pamācošas. Daudz atziņu. “"Zaļo jūdzi" par vairākkārt esmu noskatījies,” slavē Oskara balva laureātus. Par sievietēm – ne vārda.

Kā luterānim pienākas, ik gadu Ziemassvētkos Matīss dodas uz baznīcu. Tāpat piedalījies 10.Saeimas vēlēšanās. “Ar Nilu un vēl vienu draugu gājām balsot. Izvēle jau nebija – par “Vienotību.”

Prognoze?
Kuru vietu šogad Latvijas čempionāta 2.līgā ieņems “Ķekavas Bulldogs”? “Negribu neko prognozēt. Trijniekā būs stabili, protams, ceru uz zeltu,” saka Matīss.

Laba vēlejumi un izturību!

Pilns raksts:
WWW.ĶEKAVAS BULLDOGI.LV

Kurš ēvelē skaidās “Latgranulu”? (papildināts)

Latvijas florbola čempionātā pastiprinātais FBK “Ķekava” savā laukumā ar 10:5 pieveica virslīgas debitantus Līgatnes “Latgranula”, pārtraucot trīs zaudējumu sēriju. Izcila un patiesi tehniski skaista spēle Ginta Klēģera izpildījumā (3+2). Kopvērtējumā “Ķekava” pakāpās uz 5.vietu.

Pazīstamā trenera Normunda Zvejnieka vadītie “Latgranula” florbolisti cīņu uzsāka visnotaļ “cieti”. Tomēr sīkstā perioda izskaņā 17.minūtē ķekavieši ātri guva divus vārtus, iecērtot spožu zobenu viesu pārliecībā -- vispirms ar labu metienu uzspīdēja Nils Meļķis, tad pēc 12 sekundēm precīzi meta Klēģers jaunākais un 2:0.

Pēc pārtraukuma vārti turpināja birt kā no pārpilnības raga – Mežotnis ar neērto (3:0), Meļķis (redz, ko dod, ja papildus patrenējas!) ar labu piespēli noliek Jansonu tukšu vārtu priekšā (4:0), ķekaviešu jaunieguvums Vaičis no distances (5:0) un visbeidzot ierunājas kapteinis Gunārs Klēģers (6:0). Jāsaka angļu mēlē: unfortunately. Proti, šeit parādījās smaga problēma: florbolistu vājā psiholoģiskā sagatavotību – viesi burtiski sabrauka. Ja vienkārši nedomātu par “burtiņiem” uz tablo un spēlētu tālāk (gluži mehāniski) cīņa izvērstos daudz, daudz līdzīgāka. Tiesa, iezīmējās otra galējība – kad rezultāts no līgatniešu pozīcijām kļuva 0:6, čaļi sāka spēlēt drošāk – sak’, vairs nav ko zaudēt, tagad var spēlēt kā grib: manas kļūdas tāpat neviens neatcerēsies un neviens tās nepārmetīs...

Tāpat “Ķekava”, ieguvuši pārsvaru, aizsardzībā sāka vest valsti un, liekas, vērojot partnerus, arī Bramanim zagās gaišums acīs – pusotras minūtes laikā (!) “Latgranula” guva trīs vārtus pēc kārtas – 6:3. Un viesi pa laukuma jau lidoja. Haoss.
Nezinu, kāda dziesma paķēra Čīču (nezinātājiem – Mārtiņu Brigmani). Acīmredzot LSPA prāta skola – ķekavietis īsā laikā raidīja divas bumbas sāncenšu vārtos un reizi norībināja pārlinkni - 8:3 un faktiskti Čīča izšķir cīņas likteni.

Pēdējās 20 minūtēs “Latgrunala” spītīgi centās izglābties, taču pasākuma vadīja Gints Klēģers (viņam pietrūka vienīgi smokings un sarkans samta tauriņš). Divi fenomenāli goli no gaisa. Pēdējais vienkārši kompete. Soda izspēle, bet milzu 50 tonnu buldozera saimnieks Timoško (tā lasīju žurnālā “IR”) pamet bumbu augšā un Gicons mauc no gaisa – vārti!!! Patīkams vakara noslēgums – 10:5.

Jāpiemetina, Bramaņa kontā spēles gaitā divi atvairīti bullīši.

Mača zvaigznes balvu saņēma viens no trim Ķekavas komandas jaunieguviem (visi no FK “Rīga”) Toms Briedis. Ragi dūņās, bet florbolisti jau dodas Irlavas virzienā – sestdien,16.oktobrī, pret “Telms/Energokomplekss”.

 SPIED ŠEIT: PROTOKOLS

Vīrieši virslīga

#	Kom	Sp	Uz	Zau	+/-	P
1.	Lekrings	6	6	0	32	18
2.	Talsi / Trio..	7	5	2(1)	12	16
3.	RTU / Inspecta	6	5	1	38	15
4.	Jõgeva SK Se..	5	4	1	9	12
5.	Ķekava	7	3	4(1)	-11	10
6.	Lielvārde	5	3	2	11	9
7.	Rubene	6	3	3	-9	9
8.	SK Pārgauja	6	3	3	-3	8
9.	Ulbroka	6	3	3	-9	8
10.	FK Bauska	6	3	3	-10	8
11.	Telms / Ener..	6	1	5(2)	-13	5
12.	Latgranula /..	8	2	6	-19	5
13.	FK Rīga	4	1	3	-7	2
14.	Kurši	6	0	6(1)	-21	1

Dinamiešiem pirmā uzvara pēc vēlēšanām

Ar neviltotu prieku šodien noskatījos, kā Rīgas “Dinamo” uzar KHL labāko aizsardzību un vārtsargu – 4:1 pret Ņižnijnovgorodas “Torpedo”.

Pēcspēles uzvaras vārtu autoram Oskaram Cibuļskim puspajokam mēle liecās prasīt: kas ir, ka tikai ar pārinieku (Ozoliņu) metat vārtus? 13 mači aiz muguras, bet no aizsargiem ripu sarkanajā būrī spējuši iedabūt tikai 1.maiņas duets. Starp citu, kā lai šajā brīdī atkal neiedomājas par Sorokina un Laviņa “paradigmu”. Pirmais pases datu dēļ (vecums) tagad spiests vergot aiz Alpu kalniem Itālijas 2.līgā, kaut gan tikai pusgadu (!) jaunākais Rodžers šosezon izskatās pilnīgi nekāds - absolūti sliktākais lietderības koeficients (“-4”) komandā, 0+0 un divas sodas minūtes, kas šoreiz kā uz delnas, manuprāt, norāda uz agresijas trūkumu. Tukša loze.

Savukārt Ņiživijs – jo vecāks kļūst, jo labāks top. Ārkārtīgi pozitīvas emocijas par laicīgo piespēli snaiperim Hartiganam (panākot 3:0). Kad Sašam bija spēka gadi – ap 24 (tostarp NHL leģendas ar Veinu Grecki priekšgalā šajā vecumā sasniegušas augstākos rezultātus, pērn pirms sezonas “The Hockey News” apskatnieki aicināja vēl “izbaudīt” Ovečkinu un Krosbiju) – Ņiživijs “Lokomotiv”, Maskavas “Dinamo” un “Molot-Prikamje” knapi turējās Superlīgas līmenī. Saša toreiz vidēji savāca maksimums 4 līdz 12 punktus regulārajā sezonā. Tagad, sasniedzot veterāna vecumu (34), tekošajās trīs KHL sezonās: 27 (9+18), 36 (12+24) un šogad pēc ¼ sezonas jau 15 (6+9), kas dod fantastisku 3.vietu līgas rezultatīvāko tabulā.

Labi, ka Mikušs visbeidzot arī rezultativitātes izteiksmē atstrādāja slovaku blatu. Citādi pēc iepriekšējām sešām spēlēm ar 0+0 viņš atradās turpat, kur Podziņš. Iepriecina Holts – no malas nespeciālistam redzams, ka amerikānis gan ļoti grib, gan arī ļoti strauji progresē. Patiešām ļoti.

“Torpedo” Rīgā ieradās ar spēcīgu statistikas bagāžu – sešas uzvaras septiņās izbraukuma spēlēs, pārliecinoši dzelžaināko aizsardzību līgā (tikai 16 ielaisti vārti) un septembra labāko vārtsargu, austrieti Bikneru (94,4%). Taču acīmredzot pēdējais pārdega – Bikners “Torpedo” vārtus šosezon bija sargājis pilnīgi visās spēlēs un no zvana līdz zvanam. Psiholoģiski tik smagu nastu ar tik augstiem statistikas rādītājiem (arī zaudētas tikai 1,59 ripas) ir ļoti grūti noturēt. Vēl jo vairāk, ja tev jāspēlē pret komandu, kuras vairākumu diriģē Sandis Ozoliņš...
Blakus Ozo Cibuļskis aug kā jaunākais brālis - pirmajā vairākumā maisam gals bija vaļā (1:0). Un pēc pārtraukuma varēja atkal ieslēgties dinamiešu otrā perioda fenomens (trīs gūti vārti). Atkal Rīga vislabāk nospēlē otro trešdaļu – statistika liecina, ka caurmērā pirmās 20 minūtes “Dinamo” zaudē, tāpat trešais periods nav zelta vērdiņš, bet pēc otrās trešdaļas rādītājiem esam starp labākajiem KHL. Statistika nekad nemelo.

Ar 46 gūtiem vārtiem dinamieši šajā rādītājā ieņem 2.vietu (starp “Salavat Julajev” un SKA), ar 22,5% vairākuma realizāciju un 87,3% noturību mazākumā katrā elementā 4.vietā. KHL kopvērtējumā – godam pelnīta 6.vieta austrumos ar +5 punktiem virs tā dēvētās play-off zonas.