Normunds Tomsons ir daudzkārtējs pasaules
un Eiropas čempions roku cīņās jeb ārmrestlingā. Sarakstījis unikālus
bakalaura un maģistra darbus par roku cīņām, viņš ikdienā apmāca
policistus, strādā par treneri un pilda Latvijas Ārmrestlinga
federācijas šefa pienākumus. Savulaik Tomsons pamanījies startēt arī
Pasaules kausa izcīņas posmā kamaniņās un trenējies kopā ar virslīgas
futbola komandu. „Redzi to sarkano
hantelīti? Kamēr vadu treniņus, nemanāmi pats veicu līdz 6000 kustībām
dienā,” Latvijas stiprāko roku īpašnieks čukstot rāda uz hanteļu stendu Veselības fabrikas stūrī.
Pirms dodos uz interviju, skatos YouTube, kas tas 31 gadu vecais Tomsons ir par zvēru? Izskatās pēc īsta lauvas. Monstrs! Taču aiz šā terminatora tēla slēpjas gluži vai Vinnijs Pūks. Omulīgs, reizēm pat kautrīgs, zinošs un konstruktīvs vīrs. Bet arī pēc ģiftīgāka latviešu vārda Tomsonam nav azotē jāmeklē.
PREZIDENTS
„Tas nebija mans pašmērķis,” Tomsons iesāk atbildi uz jautājumu, kā viņš kļuvis par Latvijas Ārmrestlinga federācijas prezidentu. „Kādam šis amats bija jāuzņemas. Strādāju pēc labākās sirdsapziņas un izpratnes.” Viņš sola izstrādāt savienības nākotnes vīziju, kā Latvijā attīstīt roku cīņas.
Pirms tam mūsu Ārmrestlinga federācija publiskajā telpā bija atpazīstama ar šķietami saprotamāku nosaukumu — Latvijas Roku cīņu federācija. Tomsons stāsta, ka bieži nācies atbildēt uz jautājumiem, kas ir ārmrestlings un roku cīņa un ar ko tie atšķiras. Ārzemju funkcionāriem, interesentiem un sportistiem allaž bijis jāsniedz tulkojums. „Pasaules telpā vārds armwrestling ir plaši pazīstams,”skaidro prezidents. „Lai mums pašiem būtu vieglāk un nebūtu ārzemēs vienmēr jātulko, federācijā sanācām kopā un balsojām.” Tā nacionālais nosaukums nomainīts ar starptautiski saprotamu.
ZEM SIEVU TUPELĒM?
Pasaules čempionāti risinās katru gadu citā kontinentā. „2011. gada pasaules čempionāts notika Kazahstānā, nākamais būs Brazīlijā, bet pēc diviem gadiem — Lietuvā,” Tomsons nopriecājas, ka uz meistarsacīkstēm būs jābrauc tikai 200 kilometru.
Latvijā ar roku cīņām nodarbojas mazliet vairāk par 400 sportistiem. Par ārmrestlinga lielvalstīm Tomsons uzskata Krieviju, Gruziju un Ukrainu. Atsevišķi izdalāmas valstis, kur roku cīņās skalda un valda tikai dāmas: „Nezinu, ar ko tas izskaidrojams — varbūt ar feminismu —, taču Lietuva un Zviedrija dominē sieviešu konkurencē. Kādas četras piecas zviedrietes savā starpā cīnās par pasaules čempiones titulu. Savukārt ne zviedru, ne lietuviešu vīriešu starp līderiem nav.” Latvijā situācija ir līdzsvarotāka, mūsu Žanna Čingule, kurai pieder arī pasaules zelts, patlaban starptautiskajā rangā ieņem 4. vietu.
Varētu padomāt, ka zviedri un leiši dzīvo zem sievas tupeles. „Nu, jā,” bez emocijām novelk Tomsons.
18 MEDAĻAS EIROPAS UN PASAULES ČEMPIONĀTOS
Pie pirmās starptautiskās godalgas Tomsons tika tālajā 1998. gadā — viņš ārmrestlingā bija trenējies tikai gadu, taču tas neliedza kļūt par Eiropas junioru vicečempionu svara kategorijā virs 81 kilograma. Līdz ar 21. gadsimtu aizsākās panākumu sērija Eiropas meistarsacīkstēs pieaugušo konkurencē svara kategorijā virs 100 kilogramiem un vēlāk līdz 110 kilogramiem. 2007. gadā pasaules čempionātā tika izkalts zelts un pēc gada titulu izdevās nosargāt. Likumsakarīgi, ka šajā laikā Tomsons pirmo reizi kļuva arī par Eiropas čempionu. Kopā pavisam 17 cēlmetāli pieaugušo konkurencē, viens — junioros.
„Visspilgtāk atmiņā palicis pasaules čempionāts Anglijā 2006. gadā,” atlēts dalās atmiņās. „Iekļuvu finālā gan cīņās ar labo, gan kreiso roku. Gandrīz vinnēju ukraini Andreju Puškaru, kurš joprojām ir viens no pasaules spēcīgākajiem vīriem. Protams, nevar aizmirst arī pirmo zeltu pasaules čempionātā Bulgārijā. Pēc gada, kad Kanādā atkārtoti izdevās kļūt par pasaules čempionu, patīkami bija stāvēt uz pjedestāla starp tādu divu milzīgu valstu pārstāvjiem kā Krievija un ASV,” gandarījumu neslēpj Tomsons.
LABĀ ROKA SPĒCĪGĀKA, KREISĀ — VILTĪGĀKA
Eiropas un pasaules čempionātos visvairāk medaļu viņš savācis ar labo roku. Patlaban Tomsons ir pasaules vicečempions, laužoties gan ar labo, gan kreiso roku. Kura roka īsti Normundam ir tā stiprākā?
„Labā ir spēcīgāka, bet kreisā — viltīgāka,” atklāj Tomsons. Sacīkstēs vairākkārt ar kreiso roku pieveicis nākamo čempionu, bet turpinājumā zaudējis vājākam pretiniekam... „Jo kreisā roka vienkārši nav tik koordinēta un atsevišķās cīņas pozīcijās nevar reaģēt tik labi kā labā roka,” skaidro meistars. „Tagad kreisā roka ir tik tuvu pienākusi klāt labajai, ka nu jau grūti pateikt, kura stiprāka. Manā rīcībā ir cīņas stils, ar kuru vairākums pretinieku netiek galā. Iepriekšējā pasaules čempionātā izcīnīt zeltu ar kreiso roku bija pat lielāka iespēja. Pietrūka centimetra.” Tomsons raksta ar labo roku un vēl nesen ar to varēja pacelt par 30 kg vairāk.
PIENS, LĪDZTEKAS UN AUGUMS
Par roku cīņu lielmeistaru Normundu Tomsonu klīst leģendas, ka 12 gadu vecumā viņš nolauzis savu tēvu un sporta skolotāju, savukārt gadu vēlāk pirmajās sacensībās — Dobeles sporta svētkos svara kategorijā līdz 81 kg — pieaugušo konkurencē ieguvis otro vietu. „Jā, tas bija 1993. gadā,” apstiprina čempions un turpina, „es atceros, ka puisis, kurš uzvarēja, svērās pirms manis un viņa svars bija 83 vai 84 kg, varbūt viņam bija kāda pazīšanās ar tiesnesi. Tā ka...” Tomsons liek saprast, ka jau savos pirmajos mačos bija pelnījis uzvaru. „Kur man tāds spēks bija? Pirmām kārtām izaugu ātrāk par visiem. Tolaik klasē biju garākais, bet tagad, sanākot kopā salidojumā, starp zēniem esmu visīsākais.”
Trīspadsmit gadu vecumā Tomsons svēris 78 kg un augumā sasniedzis 1,78 metrus. „Kauns teikt, bet gados vecāki puiši mani sūtīja uz veikalu pēc alus, viņiem vēl nedeva. Citiem pieaugušo vecumā nav tādu parametru, kādi man bija tolaik,” cīkstonis norāda, ka arī lauku darbi dzimtajos Kaķeniekos nav bijuši sveši. Tāpat nav bijis svešs lauku piens. Vakaros vienmēr gājis futbolu spēlēt un noteikti uz līdztekām vingrot. „Tā nebija normāla diena, ja vakarā netika pasportots,” piebilst Tomsons.
RITENIS PAR ŠĶŪNĪTI
„Tās bija divas vasaras,” Tomsons turpina stāstu, kā ticis pie krampja. Oma apsolījusi Normundiņam nopirkt velosipēdu, ja viņš viņai sagādās šķūnīti pilnu ar malku. „Pats savilku, sazāģēju, saskaldīju un sakrāvu,” puika godam nopelnījis solīto riteni. Nākamajā vasarā dzīvojis pie klasesbiedra, kura vecākiem piederējusi milzīga zemnieku saimniecību. Visu vasaru sienu krāvuši. „300 zārdi mums pārgāja pāri,” Tomsona balsī iezogas smaguma atskaņa par 6. un 7. klases vasaras atmiņām.
Pašiem Tomsoniem tik lieli īpašumi nav bijuši. „Mani audzināja patēvs, kurš bija elektriķis, un mamma. Man ir arī māsa,” taču tā nav Linda Tomsone, kuras vārds gluži kā Mērfija likumā figurē gan starp Latvijas, gan pasaules roku cīņu medaļniekiem. Tāpat ar citu pazīstamu cīkstoni — Juri Tomsonu — Normundam nav nekāda sakara. „Neesmu līdz galam izpētījis ciltskoku, taču viņi nav mani radinieki, taču ir tuvinieki savā starpā.” Jāpiebilst, Juris Tomsons ir labs piemērs, kā dzīvē sevi realizēt, neskatoties uz īpašām vajadzībām. Bērnībā puisis nokrita no koka un palika ratiņos.
POKAIŅU IMPULSI?
Viktors Ščerbatihs, Artūrs Plēsnieks un Normunds Tomsons. Šos trīs vīrus vieno ne tikai tas, ka viņi izcilā līmenī nodarbojušies ar spēka sporta veidiem un pēdējo piecu gadu laikā kļuvuši par pasaules čempioniem, bet arī dzimtā puse — Dobele. Lūdzot paust viedokli par Dobeles reģiona fenomenu, Tomsons piedāvā visnotaļ savdabīgu skaidrojumu: „Varbūt netālu esošais Pokaiņu mežs kādus impulsus dod? Es nezinu,” LSPA maģistra grāda ieguvējs neizslēdz senās svētvietas īpašo enerģiju ietekmi. „Tas vairāk tā filozofiski... Atceros, ka bērnībā bieži notika dažādas sacensības starp pagastiem. Varbūt svara bumbu cilāšanas un virves vilkšanas tradīcijas atstājušas savu iespaidu.”
Dobele ir mājvieta vēl vienam no savulaik spēcīgākajiem planētas spēkavīriem — Ogrē dzimušajam Raivim Vidzim. Tomsons stāsta, ka pieminētajos Dobeles sporta svētkos smago galu vinnējis tieši Vidzis. „Mēs kopā vairākas reizes patrenējāmies, saskrējāmies LSPA, taču kopš tā laika Vidzis vairs neriskē lauzties ar rokām un tā arī ne reizi nav piekritis to darīt ar mani,” Tomsons pasmaida ar nelielu, taču neviltotu gandarījumu. Gluži kā mednieks, kuram briedis pats būtu atdevis savus ragus.
PRET HAKLU UN CĪGELERU
Pēc pamatskolas Normunds vienu gadu nomācījies par būvtehniķi Saldus tehnikumā, tur visus nolauzis. Pārcēlies uz Murjāņu sporta internātskolu. „Arī tur visus uzreiz noliku. Man jau vienu brīdi šķita, ka esmu nepārspējams.” Skatījies televīzijā strītbola apskatu un redzējis, ka pasākuma ietvaros notiek roku cīņas. Un visos posmos vienmēr nepārspēts palicis kāds Raimonds. Tomsons nav varējis mierīgi nosēdēt pie ekrāna un bijis gatavs doties uz kādu no strītbola posmiem, lai ierādītu puisim vietu. Šis vīrs bija Raimonds Antonovičs, kurš Latvijas reitingā šobrīd roku cīņās ir otrais aiz Tomsona.
Murjāņos gribējis trenēties bobslejā, bet togad nav bijusi uzņemšana ziemas pirmajā formulā. Trāpījis kamaniņnieku grupā. „Pirms 1998. gada Pasaules kausa izcīņas posma Siguldā saslima divi braucēji, un es uzvarēju atlasē uz vietu komandā,” Tomsons pelnīti pielaists Pasaules kausa izcīņas posmam. „Pēdējais nepaliku, mačus translēja arī Eurosport, un startēja tādi olimpiskie čempioni kā Georgs Hakls un Armīns Cīgelers.”
PASAULES LĪMEŅA TEORĒTIĶIS
Trenējoties kamaniņās, pāris reižu mēnesī braucis uz Ķeizarmežu, kur atradās Latvijas Roku cīņu federācijas mītnes vieta. Tur arī saņēmis uzaicinājumu nodarboties ar ārmrestlingu nopietni.
Patlaban Tomsons ir pamatīgi iedziļinājies ārmrestlinga treniņu metodikā un šobrīd šajā sporta veidā ir viens no spēcīgākajiem — ja ne pats spēcīgākais — teorētiķis pasaulē. „Daudzi ārmrestlinga vingrinājumi ir manis izgudroti un vispārpieņemti. Saliekot tos kopā, rezultāts ir acīm redzams,” Tomsons ieskicē LSPA paveikto, kur, pētot ārmrestlingu, sarakstīti visnotaļ unikāli bakalaura un maģistra darbi.
Kopā liktas praktiskās zināšanas, uzkrātā pieredze cīņās un teorija. „Pie mums nāk skoloties zviedri, angļi, pirms mēneša bija amerikānis. Viņus interesē pirmām kārtām pati cīņas tehnika, vingrinājumi un treniņu grafika plānošana.”
Tomsons norāda, ka Latvijā ir trīs cilvēki ar maģistra akadēmisko sagatavotību ārmrestlingā. Viņi varētu būt tie, uz kuriem varētu balstīt roku cīņu attīstību Latvijā. „Mēs mudinām jauniešus stāties LSPA un mācīties par ārmrestlinga treneriem. Ieguldīsim viņos zināšanas, lai viņi būtu lieliski fitnesa un vispārējās fiziskās sagatavotības treneri ar rehabilitācijas iemaņām — darīsim visu, lai viņi būtu ar kvalitātes zīmi,” pie federācijas mērķiem neviļus pāriet Tomsons.
Vēsturiski spēcīgākie roku cīņās bijuši vikingi, gruzīni un osetīni. „Skandināvu vīrieši vairs nav tie lielākie stiprinieki, bet osetīni veido gandrīz visu Krievijas izlasi,” analizē Tomsons. „Nesaprotu, no kurienes osetīniem tāds spēks, bet ģenētiski plaukstas un plaukstu pamatnes ir lielas. Viņi nekad nebūs izturības cīņu pārstāvji, bet vienmēr būs cīkstoņi. Arī gruzīni. Taču mūsu gadiem uzkrātā pieredze un izkoptā metodika ļauj ar viņiem cīnīties, un lielākoties mēs viņus laužam nost. Viņu domas par treniņu metodiku... tā ir klasika, taču tajā valda primitīvisms. Ja salīdzina ar mums, tas ir bērnudārzs. Lielākā daļa sāncenšu mačos balstās uz spēku.”
Mēdz teikt — roku cīņās, kas norit stāvus pie īpaša galda, puse no uzvaras ir satvēriens. „Nereti tas satvēriena laiks ir ilgāks par pašu cīņu. Mana ilgākā cīņa, maksimums, bijusi minūti gara, parasti manas cīņas beidzas ļoti, ļoti ātri — sekundē. Tāda ir mana taktika, jo spēka izturība nav mana stiprā puse,” Tomsons stāsta, ka citiem cīņas ilgstot vairākas minūtes. Ja cīkstoņi nespēj vienoties par satvērienu, tad tiesneši saliek viņu rokas. Tomsonam šajā komponentā nav daudz jāvilcinās, jo viņam ir sava taktika: „Es izprovocēju.”
Ir četras galvenās laušanās tehnikas, no kurām atvasināta vēl virkne citu. „Ir laušanās plaukstā — āķos vai atlaužot plaukstu, vai laužoties augšā — kā stabs —, vai bicepsā. Ir daudz nianšu, jo var lauzties arī tricepsā, likt lietā muguru,”Tomsons ieskicē roku cīņu daudzveidību. Svarīgi, lai cīkstoni daba būtu apveltījusi ar lielu plaukstu, gariem pirkstiem, kā arī piemērotu rokas garumu.
MĀCA AIZSARGĀTIES UN UZBRUKT
Tomsons piecus gadus strādājis Latvijas Bankas aizsardzības sistēmā, kur apguvis iemaņas pretterorismā, šaušanā, ugunsdzēsībā, civilajā aizsardzībā, sadarbojoties ar ASV un Izraēlas speciālistiem. Kā drošībnieks strādājis NATO samitā. Tagad Normunds palīdz sagatavot policistus, apmācot viņus tuvcīņā un šaušanā.
Treknajos gados Latvijas roku cīņu delegācijai vajadzēja lielo autobusu, lai visus cīkstoņus nogādātu uz Eiropas vai pasaules čempionātiem. Uz meistarsacīkstēm tālajā Kazahstānā novembrī augsto izmaksu dēļ devās tikai četri mūsu stiprinieki. „Tagad ir sasniegta kvalitāte, taču vajadzētu atgūt kvantitāti,” mērķtiecību saglabā joprojām Latvijas spēcīgāko ķetnu īpašnieks Normunds Tomsons. Lai arī no Valsts kases Latvijas Ārmrestlinga federācijas krājkasītē nonāk vien 1200 latu un prezidenta pienākumi vairāk līdzinās brīvprātīgā darbam, ir pamatotas cerības uz izdošanos...
Normunds TOMSONS
Latvijas Ārmrestlinga federācijas prezidents, treneris, policijas instruktors
Dzimis: 1980. gada 25. jūlijā Jelgavā
Augums, svars: 178 cm, 105 kg
Izglītība: Dobeles rajona Annenieku pamatskola, Murjāņu sporta ģimnāzija, ieguvis bakalaura un maģistra grādu LSPA
Sportā: kopš bērnības — futbolā, vienu sezonu trenējies kopā ar virslīgas komandu Brocēni/Starts
Lielākie sasniegumi: Latvijas absolūtais čempions ārmrestlingā, pasaules čempions (2007. un 2008. g.) un Eiropas čempions (2008. g.)
Citi sporta veidi: distanču slēpošana, futbols, vieglatlētika, galda teniss, kamaniņas, snovbords, golfs
Mūzika: Metallica, Rammstein,Prodigy
Kino: seriāls TheTudors
Nepiepildīts sapnis: atvērt sporta klubu un rehabilitācijas centru
 |
| Normunds Tomsons (pa labi) bērnībā gribēja divriteni. Iespējams, tas bija izšķirošais pavērsies ceļā uz spožo karjeru |
Pirms dodos uz interviju, skatos YouTube, kas tas 31 gadu vecais Tomsons ir par zvēru? Izskatās pēc īsta lauvas. Monstrs! Taču aiz šā terminatora tēla slēpjas gluži vai Vinnijs Pūks. Omulīgs, reizēm pat kautrīgs, zinošs un konstruktīvs vīrs. Bet arī pēc ģiftīgāka latviešu vārda Tomsonam nav azotē jāmeklē.
PREZIDENTS
„Tas nebija mans pašmērķis,” Tomsons iesāk atbildi uz jautājumu, kā viņš kļuvis par Latvijas Ārmrestlinga federācijas prezidentu. „Kādam šis amats bija jāuzņemas. Strādāju pēc labākās sirdsapziņas un izpratnes.” Viņš sola izstrādāt savienības nākotnes vīziju, kā Latvijā attīstīt roku cīņas.
Pirms tam mūsu Ārmrestlinga federācija publiskajā telpā bija atpazīstama ar šķietami saprotamāku nosaukumu — Latvijas Roku cīņu federācija. Tomsons stāsta, ka bieži nācies atbildēt uz jautājumiem, kas ir ārmrestlings un roku cīņa un ar ko tie atšķiras. Ārzemju funkcionāriem, interesentiem un sportistiem allaž bijis jāsniedz tulkojums. „Pasaules telpā vārds armwrestling ir plaši pazīstams,”skaidro prezidents. „Lai mums pašiem būtu vieglāk un nebūtu ārzemēs vienmēr jātulko, federācijā sanācām kopā un balsojām.” Tā nacionālais nosaukums nomainīts ar starptautiski saprotamu.
ZEM SIEVU TUPELĒM?
Pasaules čempionāti risinās katru gadu citā kontinentā. „2011. gada pasaules čempionāts notika Kazahstānā, nākamais būs Brazīlijā, bet pēc diviem gadiem — Lietuvā,” Tomsons nopriecājas, ka uz meistarsacīkstēm būs jābrauc tikai 200 kilometru.
Latvijā ar roku cīņām nodarbojas mazliet vairāk par 400 sportistiem. Par ārmrestlinga lielvalstīm Tomsons uzskata Krieviju, Gruziju un Ukrainu. Atsevišķi izdalāmas valstis, kur roku cīņās skalda un valda tikai dāmas: „Nezinu, ar ko tas izskaidrojams — varbūt ar feminismu —, taču Lietuva un Zviedrija dominē sieviešu konkurencē. Kādas četras piecas zviedrietes savā starpā cīnās par pasaules čempiones titulu. Savukārt ne zviedru, ne lietuviešu vīriešu starp līderiem nav.” Latvijā situācija ir līdzsvarotāka, mūsu Žanna Čingule, kurai pieder arī pasaules zelts, patlaban starptautiskajā rangā ieņem 4. vietu.
Varētu padomāt, ka zviedri un leiši dzīvo zem sievas tupeles. „Nu, jā,” bez emocijām novelk Tomsons.
18 MEDAĻAS EIROPAS UN PASAULES ČEMPIONĀTOS
Pie pirmās starptautiskās godalgas Tomsons tika tālajā 1998. gadā — viņš ārmrestlingā bija trenējies tikai gadu, taču tas neliedza kļūt par Eiropas junioru vicečempionu svara kategorijā virs 81 kilograma. Līdz ar 21. gadsimtu aizsākās panākumu sērija Eiropas meistarsacīkstēs pieaugušo konkurencē svara kategorijā virs 100 kilogramiem un vēlāk līdz 110 kilogramiem. 2007. gadā pasaules čempionātā tika izkalts zelts un pēc gada titulu izdevās nosargāt. Likumsakarīgi, ka šajā laikā Tomsons pirmo reizi kļuva arī par Eiropas čempionu. Kopā pavisam 17 cēlmetāli pieaugušo konkurencē, viens — junioros.
„Visspilgtāk atmiņā palicis pasaules čempionāts Anglijā 2006. gadā,” atlēts dalās atmiņās. „Iekļuvu finālā gan cīņās ar labo, gan kreiso roku. Gandrīz vinnēju ukraini Andreju Puškaru, kurš joprojām ir viens no pasaules spēcīgākajiem vīriem. Protams, nevar aizmirst arī pirmo zeltu pasaules čempionātā Bulgārijā. Pēc gada, kad Kanādā atkārtoti izdevās kļūt par pasaules čempionu, patīkami bija stāvēt uz pjedestāla starp tādu divu milzīgu valstu pārstāvjiem kā Krievija un ASV,” gandarījumu neslēpj Tomsons.
LABĀ ROKA SPĒCĪGĀKA, KREISĀ — VILTĪGĀKA
Eiropas un pasaules čempionātos visvairāk medaļu viņš savācis ar labo roku. Patlaban Tomsons ir pasaules vicečempions, laužoties gan ar labo, gan kreiso roku. Kura roka īsti Normundam ir tā stiprākā?
„Labā ir spēcīgāka, bet kreisā — viltīgāka,” atklāj Tomsons. Sacīkstēs vairākkārt ar kreiso roku pieveicis nākamo čempionu, bet turpinājumā zaudējis vājākam pretiniekam... „Jo kreisā roka vienkārši nav tik koordinēta un atsevišķās cīņas pozīcijās nevar reaģēt tik labi kā labā roka,” skaidro meistars. „Tagad kreisā roka ir tik tuvu pienākusi klāt labajai, ka nu jau grūti pateikt, kura stiprāka. Manā rīcībā ir cīņas stils, ar kuru vairākums pretinieku netiek galā. Iepriekšējā pasaules čempionātā izcīnīt zeltu ar kreiso roku bija pat lielāka iespēja. Pietrūka centimetra.” Tomsons raksta ar labo roku un vēl nesen ar to varēja pacelt par 30 kg vairāk.
PIENS, LĪDZTEKAS UN AUGUMS
Par roku cīņu lielmeistaru Normundu Tomsonu klīst leģendas, ka 12 gadu vecumā viņš nolauzis savu tēvu un sporta skolotāju, savukārt gadu vēlāk pirmajās sacensībās — Dobeles sporta svētkos svara kategorijā līdz 81 kg — pieaugušo konkurencē ieguvis otro vietu. „Jā, tas bija 1993. gadā,” apstiprina čempions un turpina, „es atceros, ka puisis, kurš uzvarēja, svērās pirms manis un viņa svars bija 83 vai 84 kg, varbūt viņam bija kāda pazīšanās ar tiesnesi. Tā ka...” Tomsons liek saprast, ka jau savos pirmajos mačos bija pelnījis uzvaru. „Kur man tāds spēks bija? Pirmām kārtām izaugu ātrāk par visiem. Tolaik klasē biju garākais, bet tagad, sanākot kopā salidojumā, starp zēniem esmu visīsākais.”
Trīspadsmit gadu vecumā Tomsons svēris 78 kg un augumā sasniedzis 1,78 metrus. „Kauns teikt, bet gados vecāki puiši mani sūtīja uz veikalu pēc alus, viņiem vēl nedeva. Citiem pieaugušo vecumā nav tādu parametru, kādi man bija tolaik,” cīkstonis norāda, ka arī lauku darbi dzimtajos Kaķeniekos nav bijuši sveši. Tāpat nav bijis svešs lauku piens. Vakaros vienmēr gājis futbolu spēlēt un noteikti uz līdztekām vingrot. „Tā nebija normāla diena, ja vakarā netika pasportots,” piebilst Tomsons.
RITENIS PAR ŠĶŪNĪTI
„Tās bija divas vasaras,” Tomsons turpina stāstu, kā ticis pie krampja. Oma apsolījusi Normundiņam nopirkt velosipēdu, ja viņš viņai sagādās šķūnīti pilnu ar malku. „Pats savilku, sazāģēju, saskaldīju un sakrāvu,” puika godam nopelnījis solīto riteni. Nākamajā vasarā dzīvojis pie klasesbiedra, kura vecākiem piederējusi milzīga zemnieku saimniecību. Visu vasaru sienu krāvuši. „300 zārdi mums pārgāja pāri,” Tomsona balsī iezogas smaguma atskaņa par 6. un 7. klases vasaras atmiņām.
Pašiem Tomsoniem tik lieli īpašumi nav bijuši. „Mani audzināja patēvs, kurš bija elektriķis, un mamma. Man ir arī māsa,” taču tā nav Linda Tomsone, kuras vārds gluži kā Mērfija likumā figurē gan starp Latvijas, gan pasaules roku cīņu medaļniekiem. Tāpat ar citu pazīstamu cīkstoni — Juri Tomsonu — Normundam nav nekāda sakara. „Neesmu līdz galam izpētījis ciltskoku, taču viņi nav mani radinieki, taču ir tuvinieki savā starpā.” Jāpiebilst, Juris Tomsons ir labs piemērs, kā dzīvē sevi realizēt, neskatoties uz īpašām vajadzībām. Bērnībā puisis nokrita no koka un palika ratiņos.
POKAIŅU IMPULSI?
Viktors Ščerbatihs, Artūrs Plēsnieks un Normunds Tomsons. Šos trīs vīrus vieno ne tikai tas, ka viņi izcilā līmenī nodarbojušies ar spēka sporta veidiem un pēdējo piecu gadu laikā kļuvuši par pasaules čempioniem, bet arī dzimtā puse — Dobele. Lūdzot paust viedokli par Dobeles reģiona fenomenu, Tomsons piedāvā visnotaļ savdabīgu skaidrojumu: „Varbūt netālu esošais Pokaiņu mežs kādus impulsus dod? Es nezinu,” LSPA maģistra grāda ieguvējs neizslēdz senās svētvietas īpašo enerģiju ietekmi. „Tas vairāk tā filozofiski... Atceros, ka bērnībā bieži notika dažādas sacensības starp pagastiem. Varbūt svara bumbu cilāšanas un virves vilkšanas tradīcijas atstājušas savu iespaidu.”
Dobele ir mājvieta vēl vienam no savulaik spēcīgākajiem planētas spēkavīriem — Ogrē dzimušajam Raivim Vidzim. Tomsons stāsta, ka pieminētajos Dobeles sporta svētkos smago galu vinnējis tieši Vidzis. „Mēs kopā vairākas reizes patrenējāmies, saskrējāmies LSPA, taču kopš tā laika Vidzis vairs neriskē lauzties ar rokām un tā arī ne reizi nav piekritis to darīt ar mani,” Tomsons pasmaida ar nelielu, taču neviltotu gandarījumu. Gluži kā mednieks, kuram briedis pats būtu atdevis savus ragus.
PRET HAKLU UN CĪGELERU
Pēc pamatskolas Normunds vienu gadu nomācījies par būvtehniķi Saldus tehnikumā, tur visus nolauzis. Pārcēlies uz Murjāņu sporta internātskolu. „Arī tur visus uzreiz noliku. Man jau vienu brīdi šķita, ka esmu nepārspējams.” Skatījies televīzijā strītbola apskatu un redzējis, ka pasākuma ietvaros notiek roku cīņas. Un visos posmos vienmēr nepārspēts palicis kāds Raimonds. Tomsons nav varējis mierīgi nosēdēt pie ekrāna un bijis gatavs doties uz kādu no strītbola posmiem, lai ierādītu puisim vietu. Šis vīrs bija Raimonds Antonovičs, kurš Latvijas reitingā šobrīd roku cīņās ir otrais aiz Tomsona.
Murjāņos gribējis trenēties bobslejā, bet togad nav bijusi uzņemšana ziemas pirmajā formulā. Trāpījis kamaniņnieku grupā. „Pirms 1998. gada Pasaules kausa izcīņas posma Siguldā saslima divi braucēji, un es uzvarēju atlasē uz vietu komandā,” Tomsons pelnīti pielaists Pasaules kausa izcīņas posmam. „Pēdējais nepaliku, mačus translēja arī Eurosport, un startēja tādi olimpiskie čempioni kā Georgs Hakls un Armīns Cīgelers.”
PASAULES LĪMEŅA TEORĒTIĶIS
Trenējoties kamaniņās, pāris reižu mēnesī braucis uz Ķeizarmežu, kur atradās Latvijas Roku cīņu federācijas mītnes vieta. Tur arī saņēmis uzaicinājumu nodarboties ar ārmrestlingu nopietni.
Patlaban Tomsons ir pamatīgi iedziļinājies ārmrestlinga treniņu metodikā un šobrīd šajā sporta veidā ir viens no spēcīgākajiem — ja ne pats spēcīgākais — teorētiķis pasaulē. „Daudzi ārmrestlinga vingrinājumi ir manis izgudroti un vispārpieņemti. Saliekot tos kopā, rezultāts ir acīm redzams,” Tomsons ieskicē LSPA paveikto, kur, pētot ārmrestlingu, sarakstīti visnotaļ unikāli bakalaura un maģistra darbi.
Kopā liktas praktiskās zināšanas, uzkrātā pieredze cīņās un teorija. „Pie mums nāk skoloties zviedri, angļi, pirms mēneša bija amerikānis. Viņus interesē pirmām kārtām pati cīņas tehnika, vingrinājumi un treniņu grafika plānošana.”
Tomsons norāda, ka Latvijā ir trīs cilvēki ar maģistra akadēmisko sagatavotību ārmrestlingā. Viņi varētu būt tie, uz kuriem varētu balstīt roku cīņu attīstību Latvijā. „Mēs mudinām jauniešus stāties LSPA un mācīties par ārmrestlinga treneriem. Ieguldīsim viņos zināšanas, lai viņi būtu lieliski fitnesa un vispārējās fiziskās sagatavotības treneri ar rehabilitācijas iemaņām — darīsim visu, lai viņi būtu ar kvalitātes zīmi,” pie federācijas mērķiem neviļus pāriet Tomsons.
Vēsturiski spēcīgākie roku cīņās bijuši vikingi, gruzīni un osetīni. „Skandināvu vīrieši vairs nav tie lielākie stiprinieki, bet osetīni veido gandrīz visu Krievijas izlasi,” analizē Tomsons. „Nesaprotu, no kurienes osetīniem tāds spēks, bet ģenētiski plaukstas un plaukstu pamatnes ir lielas. Viņi nekad nebūs izturības cīņu pārstāvji, bet vienmēr būs cīkstoņi. Arī gruzīni. Taču mūsu gadiem uzkrātā pieredze un izkoptā metodika ļauj ar viņiem cīnīties, un lielākoties mēs viņus laužam nost. Viņu domas par treniņu metodiku... tā ir klasika, taču tajā valda primitīvisms. Ja salīdzina ar mums, tas ir bērnudārzs. Lielākā daļa sāncenšu mačos balstās uz spēku.”
Mēdz teikt — roku cīņās, kas norit stāvus pie īpaša galda, puse no uzvaras ir satvēriens. „Nereti tas satvēriena laiks ir ilgāks par pašu cīņu. Mana ilgākā cīņa, maksimums, bijusi minūti gara, parasti manas cīņas beidzas ļoti, ļoti ātri — sekundē. Tāda ir mana taktika, jo spēka izturība nav mana stiprā puse,” Tomsons stāsta, ka citiem cīņas ilgstot vairākas minūtes. Ja cīkstoņi nespēj vienoties par satvērienu, tad tiesneši saliek viņu rokas. Tomsonam šajā komponentā nav daudz jāvilcinās, jo viņam ir sava taktika: „Es izprovocēju.”
Ir četras galvenās laušanās tehnikas, no kurām atvasināta vēl virkne citu. „Ir laušanās plaukstā — āķos vai atlaužot plaukstu, vai laužoties augšā — kā stabs —, vai bicepsā. Ir daudz nianšu, jo var lauzties arī tricepsā, likt lietā muguru,”Tomsons ieskicē roku cīņu daudzveidību. Svarīgi, lai cīkstoni daba būtu apveltījusi ar lielu plaukstu, gariem pirkstiem, kā arī piemērotu rokas garumu.
MĀCA AIZSARGĀTIES UN UZBRUKT
Tomsons piecus gadus strādājis Latvijas Bankas aizsardzības sistēmā, kur apguvis iemaņas pretterorismā, šaušanā, ugunsdzēsībā, civilajā aizsardzībā, sadarbojoties ar ASV un Izraēlas speciālistiem. Kā drošībnieks strādājis NATO samitā. Tagad Normunds palīdz sagatavot policistus, apmācot viņus tuvcīņā un šaušanā.
Treknajos gados Latvijas roku cīņu delegācijai vajadzēja lielo autobusu, lai visus cīkstoņus nogādātu uz Eiropas vai pasaules čempionātiem. Uz meistarsacīkstēm tālajā Kazahstānā novembrī augsto izmaksu dēļ devās tikai četri mūsu stiprinieki. „Tagad ir sasniegta kvalitāte, taču vajadzētu atgūt kvantitāti,” mērķtiecību saglabā joprojām Latvijas spēcīgāko ķetnu īpašnieks Normunds Tomsons. Lai arī no Valsts kases Latvijas Ārmrestlinga federācijas krājkasītē nonāk vien 1200 latu un prezidenta pienākumi vairāk līdzinās brīvprātīgā darbam, ir pamatotas cerības uz izdošanos...
Normunds TOMSONS
Latvijas Ārmrestlinga federācijas prezidents, treneris, policijas instruktors
Dzimis: 1980. gada 25. jūlijā Jelgavā
Augums, svars: 178 cm, 105 kg
Izglītība: Dobeles rajona Annenieku pamatskola, Murjāņu sporta ģimnāzija, ieguvis bakalaura un maģistra grādu LSPA
Sportā: kopš bērnības — futbolā, vienu sezonu trenējies kopā ar virslīgas komandu Brocēni/Starts
Lielākie sasniegumi: Latvijas absolūtais čempions ārmrestlingā, pasaules čempions (2007. un 2008. g.) un Eiropas čempions (2008. g.)
Citi sporta veidi: distanču slēpošana, futbols, vieglatlētika, galda teniss, kamaniņas, snovbords, golfs
Mūzika: Metallica, Rammstein,Prodigy
Kino: seriāls TheTudors
Nepiepildīts sapnis: atvērt sporta klubu un rehabilitācijas centru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru