"Vika Wood" līderis Jānis Rutkis par "Open Ice" Helsinkos

Jānis Rutkis "Vika Wood" labā guva 2 vārtus

Red Bull „Open Ice” pasaules atklātajā čempionātā, kas 25.janvārī risinājās Helsinkos, Latvijas komandām spēle nevedās tik labi, kā latviešiem gribētos. Īpaši šajā ziņā žēl Tukuma „Vika Wood” komanda, kuras rindās spēlē arī meistarīgie dvīņu brāļi Mārtiņš un Jānis Rutki. Pēdējais no viņiem savulaik aizstāvējis Latvijas godu pasaules čempionātā plecu pie pleca ar Lauri Dārziņu, Mārtiņu Karsumu, Gunti Galviņu un citām mūsu zvaigznēm. Jānis ir „Vika Wood” dvēsele, kaut gan 26 gadus vecajam puisim hokejs nu jau pāris gadus ir tikai saldais ēdiens pēc darba. Par Somijas galvaspilsētā piedzīvoto hokeja virpuli intervijā stāsta Jānis.

Uz sacensībām Latvijas delegācija devās ar diviem "Mini" un īpašo "Red Bull" busiņu. Latviešu atbalstīt ieradās arī kupls līdzjutēju pulks no dzimtenes. Mači risinājās vienas dienas ietvaros un turnīrā startēja 14 somu komandas un divas latviešu vienības - "Vika Wood" un "Rīgas Vilki". Turnīrs jau no pirmās spēles ritēja pēc play-off formāta - mača zaudētāji varēja iet sildīt savu automobili un doties mājup... Skarbi, taču tas turnīram piedeva papildus adrenalīnu.    

No malas izskatījās, ka Jūs bijāt nedaudz labāki par somiem un kontrolējāt spēles gaitu, bet laikam pa maz sadzērāties Red Bull?
- Zaudējām divcīņas. It kā bijām vienoti, bet kopumā spēlējām katrs par sevi. Nevarēja riskēt, jo nezināju vai partneris nocīnīsies līdz galam, vai nē. Visu laiku puiši bija jāpieskata, vai nekļūdīsies. Tie sīkumi jau salasās, un šādā – līdzīgā spēlē – tas ir izšķirošais faktors.

Spēles pirmajā puslaikā laukumā valdīja līdzīga cīņa, otrajā – zaudējāt pavedienu. Kas notika?
- Pirmās 15 minūtes ātri pagāja, aizskrēja vienā rāvienā! Saspringts un aizraujošs hokejs – no vieniem vārtiem uz otriem vārtiem. Uzplaiksnīja emocijas un bija neliela grūstīšanās.

Laika vecis nebija somu sabiedrotais, tāpēc mači notika uz mākslīgā hokeja laukuma. Helsinkos ir "tikai" 10 atklātās slidotavas

Somi pirmie sāka!
-  Bija grūti saprast, ka tiesnesis ļauj darīt un ko neļauj. Vienreiz pagrūž – nekas nav, citā epizodē – par to pašu iedod sodu... Izvērtās aizraujoša un līdzīga spēle, tad viņi bija vadībā, tad –mēs.

Otrā puslaikā vidū atradāties vadībā ar minimālu pārsvaru...
- Man šķiet, šajā brīdī pazuda koncentrēšanās. Kad panācām 5:4, spēle pārgāja mūsu kontrolē un partneri uzskatīja, ka esam jau vinnējuši maču, tādēļ atslābinājās. Somi to izmantoja un iemeta vieglus golus.

No Latvijas līdz atbrauca kupls fanu pulks

Jā, somi pirmo reizi spēlē panāca divu vārtu pārsvaru (7:5) un likās, ka tad jau džekiem nolaidās rokas...
-  Nē, nenolaidās. Spēle izplūda emocijās un sākās rupjības. Puiši juta, ka zaudēs un, protams, neviens negrib zaudēt, vēl jo vairāk izslēgšanas spēlē.

Varbūt vajadzēja tieši likt lietā kādu asāku gājienu, lai lauztu spēles gaitu?
- Tas tomēr ir sports. Nevajag komandai, kas zaudē, uzreiz taisīt rupjības. Tas nav nopietni un tā nedrīkst.

Kā vari raksturot hokeju, ko spēlē somi?
- Labs slidojums un laba tehnika – kā jau visām Somijas komandām. Diez gan gudri un pacietīgi spēlē. Arī provocēja ar maziem uzsitieniņiem un tēloja. 

"Vika Wood" sāpīgs zaudējums ar 6:8

Vai neveiksmīgā izloze, kuras rezultātā Jums iekrita rīta pirmā spēle, ietekmēja komandas spēku?
- Ja būtu grupu turnīrs, būtu iespēja iespēlēties un aprast ar visu. Daži čaļi vēl nebija pamodušies [Vika Wood uz ledus devās kā pirmie jau plkst.10:00 no rīta] un kad pamodās – jau bija par vēlu... Visas bija stipras komandas un viena divas kļūdas var maksāt dārgi.   

Vilšanās?
- Vilšanās pašiem par sevi. Gribējām vairāk... Tomēr bija pat līdzjutēji atbraukuši līdz, vēlējāmies kaut ko parādīt un tikt kādā no nākamajām kārtām. Būtu trīs spēles, būtu vismaz lielāku pieredzi uzkrājuši.

Ar ko paliks atmiņā šis Somijas Red Bull „Open Ice”?
- Tikai ar pozitīvo! Jaunas emocijas, jauni iespaidi, pieredzīte – tas viss ir ļoti labi un patīkami.

Pastāsti, lūdzu, vairāk par jūsu komandu „Vika Wood”, kas ir nosaukta mežistrādes uzņēmuma vārdā!
- Mēs visi esam no kokapstrādes uzņēmumā. Tehnisks darbs, taču tagad viss ir tā modernizēts, ka visvairāk jāstrādā „pie pogām”. Mums pašiem ir sava komanda, kas izveidota no darbiniekiem, spēlējam vairāku gadu garumā. Uzņēmums mūs atbalsta un divreiz nedēļā trenējamies Tukumā. Spēlē arī veči gados, pēc tam pārrunājam mačus. Visi ir priecīgi!

Pasākuma vadītājs zināja arī par Irbi un Ozoliņu

Cik saprotu, ikdienā spēlējat arī Talsu čempionātā?
- Sezonā sanāk kādas 20 – 25 spēles. Vasarā spēlējam futbolu un florbolu. Visi esam tādi sportiski čaļi. Tā nav, ka sēdētu rokas klēpī salikuši.

Kāda bija tava hokejista karjera?
- Hokeju sāku spēlēt 7 gadu vecumā Talsos. Spēlējām kopā ar dvīņu brāli. Tētis mani pirmajā dienā aizveda uz vieglatlētiku, nākamajā – uz hokeju. Lai pa ielām neblandāmies! Bet attīstāmies. Sākumā jau grūti gāja. Ar brāli soli solī kopā gājām līdz 16 gadiem, tad viņš beidza. Tad es „izsitos”.

Ko tu sasniedzi?
- Tiku Rīgas „Stars” komandā pie trenera Nazārova. Tad uzaicināja uz junioru izlasēm. U-18 izlasē netiku, bet pēc tam iekļuvu Oļega Znaroka vadītajā U-20 valstsvienībā. Togad leģendārajā čempionātā Narvā uzvarējām un pirmo reizi Latvijas junioru izlase iekļuva elites līgā. Spēlēja Karsums, Dārziņš, Bārtulis un daudzi citi hokejisti. Uz finālu bija atbraukuši 1000 līdzjutēji no Latvijas un cīnījāmies pret slovēņiem, kuru rindās bija tagadējā superzvaigzne Anže Kopitars.

Jānis Rutkis

Un pēc tam, ja nemaldos, spēlēji Latvijas čempionātā „Rīga-20” un „ASK Ogre”?
Jā. Vēlāk aizbraucu spēlēt uz Čehijas pēc spēka otro līgu. Negribēja audzināt un maksāt...  Bija jāizkonkurē pieredzējušies spēlētāji. Latvijā  hokeja līmenis nebija augsts, kas gan tagad sāk celties, un bija jāizšķiras – turpināt hokejista karjeru vai nē.  Hokeju jau spēlēju dienu dienā un sportoju – bet amatieru līmenī.


Lūdzu, jums piemērs, dāmas un kungi! Red Bull „Open Ice” Ir iespēja izlocīt kaulus lieliskā atmosfērā par baltu velti un veiksmīgākajiem uzspēlēt ārzemēs (nākamgad – Kanādā...) pret citzemju hokeja amatieriem. Līdz nākamajai sezonai!

P.S. Par turnīru vairāk LTV žurnālista Reiņa Ošenieka topošajā sižetā!

Kristaps Zaļkalns (no Helsinkiem)