2011. gada 19. maijs

Par ķīniešu velosipēdiem...

Melnajā piektdienā pēc ziemas migas no garāžas izvilku noputējušo velos. Nemanāmi, taču manas Rockmachine vecums sasniedzis gadus desmit. Bēdu ieleja! Proti, skatos, priekšējam diskam izlūzuši četri spieķi, aizmugurējam diskam visa rumba beigta, stūrei "ručkas" nav, sēdeklis jāmaina un uz stūres pat uzmeties rūsas vēzis... Biju rēķinājies ieguldīt 20 latus, bet izskatījās virs 30. Faktiski puse no jauna "ķīnieša".
ĶĪNĀ RAŽOTS VELO. PIEKTAJĀ DIENĀ PA GALAM...

Redz, brālis treknajos gados būdams racionāls students (starp citu, tagad viens no atzītākajiem AirBaltic inženieriem) iepirka jaunu felli pa 29 LS. "Tāda cena, ka nevarēja nepaņemt", viņš man atceras pirkumu. Ej nu sazin tagad, kur ražots. Ticiet vai neticiet - viņš vēl šodien bez lieliem remontiem ripo kā mopiņš. Tāpēc būdams rāms un korekts meža taku minējs krietni iedvesmojos.

Tā kā sačos nebraucu, ieguglēju atslēgvārdus "lēti velosipēdi". Skaidrs, ka Ķīnā neražo pasaulēs kvalitatīvākās preces, taču pirmais izleca ārā šis - http://ritenis.times.lv/ Skatos, pa 55 LS nāk Glory XR. Stulbs nosaukums, bet dizains itin ciešams. Domāju, sēdeklis un pedēļi ir - viss kārtībā un jāņem ciet. Ja godīgi pa pludmali minies ar meiteni vai brauc bodi pirms plkst.22, šķiet, kas gan var notikt? Nu, kāds varbūt pārslēgs sačakarēsies vai bremzes ilgi nekalpos.

Ierodos veikalā.  Pārdevējs uzreiz brīdina: "Neiesaku, vecīt," konkrētus argumentus nedodot, aicina paņemt ko dārgāku. Izbraucu - ripo labi, ātrumi slēdzas normāli. Turklāt vēl uzstādīti Shimano pārslēgi, par kuriem gan 10 laši jāpiemet klāt. Kārtīgi apdomājos un ņemu ciet jauno darba ēzelīti.

Mājās patestējot saprotu, ka galīgi nav ātrums un diski prasās pēc nelielas spieķošanas, tāpat bremzes normāli neregulējas (labi, kā bračiņš teica: cena ir atbilstoša kvalitātei). Pabraukājās draudzene - ir ok. Tad pēc brīvdienām nolēmu vieglā režīmā nomīties "desmitnieku".  Brauciens biedzās ar to, ka pedāļi aizgāja brīvgaitā arī uz priekšu. Faktiski pēc chill režīmā pavisam nomītiem kādiem 30 km izlūza aizmugurējais zobrats,  laikam sunīši pa galam... Te nu Tev bija "ķīnietis". Piektajā dienā pa galam maksimāli saudzīgā režīmā braucot! Garastāvoklis beigts. Aizvedu atpakaļ uz Ādmiņu ielu.

Atziņa: Ķīnā ražots velosipēds var būt draņķīgāks, nekā mēs spējam iedomāties.

p.s. Cepuri nost veikala pārdevējiem, kas bez diskusijām samainīja velo atpakaļ pret naudu un atvainojās.

3 komentāri:

  1. Kā "viens no atzītākajiem AirBaltic inženieriem" varēja iegādāties šo brīnumu?
    Tik paskatos uz šo konstrukciju un parādās jautājumi, kā pēc rāmis ir tāds? Dizains? šaubos :) Bīstama manta.

    AtbildētDzēst
  2. Lasi uzmanīgāk! Tas ir par pavisam citu un labu riteni. No tā es iedvesmojos pirkt šo briesmoni un tagad "iekritu slazdā"

    AtbildētDzēst
  3. sorry, ne uzmanīgs....

    AtbildētDzēst