Šoruden starta pogu spiedis 21. Latvijas florbola čempionāts. Starpsezonu periodā notikušas daudzas pārmaiņas gan komandu, gan līgu sastāvos. Vieni no Latvijas labākajiem florbolistiem — Artis Raitums, Indriķis Siliņš un Mihails Kostusevs — devušies jaunas pieredzes medījumos uz Somiju un Šveici, bet RSU dāmu līderu kvartets pārcēlies uz Norvēģiju un Šveici. Savukārt vīriešu virslīgas čempionāts, kam vairums komandu sāka gatavoties jūlija sākumā (dažas pat jūnijā!), startējis ar spilgtu pērno finālistu dueli Lekrings pret Lielvārdi— 6:0. Raksts publicēts žurnālā "Sports".
ČEMPIONĀTĀ 57 KOMANDAS
Šosezon Latvijas vīriešu čempionātā startē gandrīz pussimts komandu: 14 — virslīgā, 11 — 1. līgā, 22 — 2. līgā. Sieviešu konkurencē spēkiem mērosies 10 klubi — piecas komandas virslīgā un piecas — 1. līgā sievietēm. Vīriešu virslīgu papildinājusi relatīvi jaunā Madonas komanda un mohikānis FK Rīga, kas, pārdzīvojis finansiālas likstas, pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies elitē. Sieviešu čempionātā klāt nākusi FK Ādažikomanda, taču no 1. līgas apvāršņa pazudušas Coyote meitenes, kā arī Ķekavas buldodžu tuvāko rezervju komanda.
Kungu virslīgas čempionātā tiks aizvadītas 182 spēles, no kurām līdzjutēji vismaz 50 varēs vērot tiešraidēs internetā. Kā jau ierasts — translācijas būs no Valmieras, Kocēniem un Liepājas, kā arī — pirmo sezonu — no Lielvārdes, kur vasarā vietējais sporta nams ticis pie televīzijas translācijām krietni piemērotāka seguma. LTV7 kanālā tika translēta Čempionu kausa izcīņa no Somijas, kurā piedalās Lielvārdes komandas.
BAGĀTĀK UN PLAŠĀK
Vaicājām Latvijas Florbola savienības prezidentamIlvim Pētersonam, kādas, viņaprāt, lielākās pārmaiņas notikušas starpsezonu periodā? „Varbūt ne lielākā pārmaiņa, bet pamanāmākā un krāšņākā gan šovasar noteikti ir atrodama Lielvārdē — Lielvārdes sporta nams ir kļuvis bagātāks ar specializēto florbola grīdas segumu Gerflor,” Pētersons liek saprast, ka vietējā pašvaldība nav atstājusi nenovērtētu Lielvārdes komandas triumfu pērnajā EuroFloorball turnīrā, kas deva ceļazīmi uz pieminēto Čempionu kausu. Spēlētājiem šī ir patīkama ziņa, jo virslīgā ar sintētisko segumu var lepoties vēl tikai Rubene, Valmiera, RTU/Inspecta un komandas Ķekavā, kur gan laukuma izmērs neatbilst standartiem.
„Ne tik pamanāma un ne tik krāšņa, bet Latvijas florbolam ļoti nozīmīga ir FK Rīga un Florbola kluba Madona komandu ienākšana vīriešu virslīgā,” turpina Pētersons, piebilstot arī par FK Ādaži pienesumu sieviešu virslīgā. „Starpsezonas laikā ievērojami grozījumi notikuši Latvijas florbola ģeogrāfijas kartē. Aizvadītajā sezonā 2. līgas spēles vīriešiem rīkojām tikai divos reģionos, bet šosezon tās notiks jau četros — Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā. Savus spēkus florbola laukumos pārbaudīs jaunas komandas no Krustpils, Kokneses un Vārmes,” atklāj Pētersons.
BELASOVS UN STEPĀNS ATGRIEŽAS, RAITUMS AIZBRAUC
Pētersons uzskata, ka šīs sezonas pārejas gan starptautiskā, gan vietējā mērogā starp mūsu pašu klubiem par skaļām nevar nosaukt. „Drīzāk tas ir normāls process, kas visnotaļ veicina mūsu spēlētāju meistarības uzlabošanu un sniedz viņiem jaunu pieredzi, kā arī paaugstina florbola attīstības līmeni kopumā.” To arī atzīst paši leģionāri.
Proti, Latvijā pēc vairāku gadu prombūtnes no Somijas kluba Loviisan TOR atgriezies Aigars Belasovs, kurš šosezon nolēmis spēlēt Valmieras komandā. Atis Stepāns pēc vienas sezonas aizvadīšanas Norvēģijas komandā Harstad IBKturpmāk atkal pārstāvēs Kocēnu sporta kluba komandu Rubene. Kocēnos ir atgriezusies arī Zeltīte Bankava, kura pirms tam spēlēja Zviedrijas komandā Sala Silverstada.
„Latvijas florbolisti šosezon būs redzami arī Norvēģijas, Somijas un Šveices florbola laukumos,” Pētersons atzīmē Arta Raituma, Indriķa Siliņa, Mihaila Kostuseva, bet dāmām — Gunitas Kārkliņas, Līgas Garklāvas, Evelīnas Garbares un Luīzes Beļinskas pārcelšanos.
Raitums no FK Talsi un Siliņš, kurš pārstāvēja Ulbroka/FS Masters, turpmāk spēlēs Somijas komandas PSS M1 spēlētāju rindās.
„Lēmumu pieņemt bija patiešām grūti,” galvassāpes neslēpj talsinieks Artis Raitums. „Domāju gandrīz pusgadu — kopš decembra, uzreiz pēc pasaules čempionāta... Talsi ir manas mājas, un strādāt mājās vienmēr ir patīkami — gan treniņgrupas florbolā, gan darbs skolā un tur iestrādātās programmas bija jāpamet.”
„Tikai par spēlēšanu neviens šeit nemaksā. Pagaidām strādāju par treneri divām 2000. un 2001. gadā dzimušo jauniešu komandām. To es arī visvairāk vēlējos darīt. Pagaidām esmu nodzīvojis vienu mēnesi un sāku saprast, ka viss, kas tika solīts, ir tikai solījums,” Raitums liek saprast, ka arī Skandināvijā jāsaglabā piesardzība — klubi tomēr pirmām kārtām domā par spēlētāja pievilināšanu klubam, otrā plānā atstājot šķietami garantēto komfortu ārpus laukuma un ģimeni. „Taču ir svarīgi, lai jaunieši dotos uz Skandināviju un celtu savu florbola līmeni tieši tur un nevis Latvijā,” bijušais Talsu komandas kapteinis akcentē neatsveramo sportisko ieguvumu.
KOSTUSEVA KOMPĀNIJA ŠVEICĒ
Savukārt Mihails Kostusevs, kurš pērn 24 gadu vecumā pārņēma spēlējošā trenera stafetes kociņu no Jāņa Jansona un palīdzēja Lielvārdei izcīnīt sudraba godalgas, pievienojies Šveices elites līgas klubam UHC Grunenmatt-Sumiswald un spēlēs kopā ar tāda kalibra florbolistiem kā Daniels Sebeks (Čehijas izlase), brāļiem Manuelu un Dominiku Mučām (Vācijas izlases līderi), kā arī Somijas elites līgā apbružāto Markusu Lajunenu.
„Mani klubs nodrošina gandrīz ar visu — inventārs, darbs, mašīna, dzīvoklis,” stāsta Miša. „Protams, ir arī spēlēšanas līgums, kurā iekļauta ikmēneša naudas summa, tiek piešķirta arī bonusa nauda, ja sasniedz play-off, pirmo četrinieku un finālu, līdz ar to naudas summas palielinās.”
Kostusevs atzīst, ka Šveice ir ārkārtīgi sakārtota valsts: „Tiesa, lai šeit sāktu dzīvot, nav viegli. Ir jātiek galā ar daudziem dokumentiem — uzturēšanās atļauja ir pati svarīgākā, tās nokārtošana aizņem vismaz mēnesi.”
Arī Kostusevu šveicieši noskatījuši aizvadītajā pasaules čempionātā decembrī, un acis uz meistarīgo latvieti metuši uzreiz trīs vietējie klubi (atcerēsimies, 2012. gada meistarsacīkstes notika Šveicē un Miša Latvijas valstsvienībā aizvadīja izcilu čempionātu).
„Šveices NLA līga man būs jauns izaicinājums, kurā vēlos sevi pierādīt no labākās puses,” piebilst Kostusevs. Līgums noslēgts uz vienu sezonu. Zīmīgi, ka pērn viņš Latvijas čempionātā kļuva par 5. rezultatīvāko spēlētāju, pārsniedzot 60 gūto punktu robežu, taču sezonas laikā nesaņēma nevienu soda minūti! Solīdam cilvēkam solīds liktenis.
IZLASES LĪDERES GATAVOJAS ĀRZEMĒS
Latvijas čempiones RSU uzreiz pametušas četras vadošās spēlētājas. Kārkliņa un Garklāva šosezon spēlēs NorvēģijasSveiva IBK, bet Garbare un Biļinska — Šveices UHC Dietlikon (pēdējās debitējušas visnotaļ veiksmīgi — ar uzvaru 31:0 Šveices kausa 1/16 finālā). Lai gan čempiones pieteica sevi ar pārsteidzošu spēles kvalitāti, pērn neuzvaramā RSU (regulārajā turnīrā bilance 17—0) iecirstie robi sastāvā uzskatāmi bija redzami uz tablo čempionāta pirmajā kārtā — zaudējums savā laukumā Rubenei ar 3:5.
„Esmu pārliecināts, ka viņu jaunā ārvalstu klubos gūtā pieredze lieti noderēs, mūsu izlasei gatavojoties un piedaloties pasaules čempionātā, kurš decembrī notiks Čehijas pilsētās Brno un Ostravā,” pozitīvos aspektus RSU spēlētāju pārejās ieskicē Pētersons.
Patīkami, ka meitenes veiksmīgi iekļāvušās ārzemju klubos, taču šī ziņa godu nedara Latvijas sieviešu virslīgas turnīram — tas liecina, ka dāmu čempionāts un klubi kopumā novājē. It kā, no vienas puses, pieaug sportiskā intriga, jo spēku samērs izlīdzinājies, taču, no otras puses, līmenis neceļas un rūdījums izpaliek.
Pretējās domās gan ir pieredzējusī virslīgas bombardiere, Ķekavas Bulldogs uzbrucēja Aija Vancāne. Šīs sezonas sākumā Aijas vārds gan nebija atrodams Ķekavas Bulldogs komandā, jo sirds Aiju gandrīz aizveda uz siltākām zemēm.
„Pat atskatoties krietni tālākā pagātnē, manuprāt, šosezon komandas ir līdzīgākas savos spēkos un nebūs tik paredzamas prognozes — kurš uzvarēs un kurš ne,” Aija sola intrigu, tā ka ar meiteņu aizbraukšanu turnīra tabulā vairs nebūs tik izteiktaspice. „Meitenes ir meitenes visos sporta veidos — attieksme un vēlme ilgstoši darboties ir kā pa kalniem un lejām. Motivācija, finansējums, ērta un ātra piekļuve zālei un treniņiem, komanda, kurā vēlas atgriezties atkal un atkal. Svarīga ir arī spēlētāju piramīda — citādi komandas pazūd tikpat ātri, cik parādās. Tam nepieciešami treneri un pārējais personāls. Savu finansējumu prasa arī komandas uzturēšana — būtu labāk, ja federācija ar katru gadu nevis arvien vairāk prasītu no klubiem, bet arī kādā veidā tos atbalstītu un stimulētu progresu,” Aija atklāj sieviešu florbola sadzīvisko aspektu.
Viņa sola čempionāta gaitā sīvāku pretestību no buldodžu puses. „Viss pārējais ir pilnveidojies — spēlētāji, tiesnešu darbs, organizatoriskie jautājumi.”
Jāpiebilst, dažas pārejas notikušas arī vietējā mērogā — Katrīna Šleiva (Rīgas Lauvas) šosezon pārstāvēs FK Ķekava, bet Linda Austruma no 1. līgas komandas FK Irlava turpmāk spēlēs Virslīgā RSU.
TIKAI UZVARĒTĀJI SASTĀVU NEMAINA
Pievēršoties vīriešu virslīgai, aplūkosim klubus pērn gūto vietu secībā.
Čempionvienība Lekrings ar vārdiem klusē, taču runā ar darbiem. Uzvarētāju sastāvs palicis nemainīgs, vienīgi veterāna Gunta Bundzenieka vārds pazudis no komandas pieteikuma.
Vicečempioni Lielvārde, kā jau minēts, palikuši bez spēlējošā trenera Mihaila Kostuseva. „Pārējie komandas ieguvumi un zaudējumi būtiski neko nemaina,” uzskata pērnā čempionāta rezultatīvākais spēlētājs Toms Akmeņlauks, kurš Lievārdes labā pērn guva 83 punktus (51+32). Interesanti, ka komandai šosezon nav nosprausts mērķis un tādu 19 gadus vecais Akmeņlauks nav nospraudis arī sev. Viņš gan ir pārliecināts, ka komanda noteikti cīnīsies par medaļām. „Šobrīd mums ir problēmas ar sastāvu, mēs nevaram nokomplektēt trīs pilnas maiņas. Sanāk spēlēt ar divām, savukārt Lekrings spēlē ar trīs līdzvērtīgām maiņām, tas arī izpaudās momentu realizācijā,” bezzobaino sniegumu sezonas atklāšanas mačā skaidro mūsu supertalants.
Pamatīgas pārmaiņas starpsezonu periodā skārušas abu mazā fināla dalībnieču sastāvu — bronzas medaļnieciRTU/Inspecta un Ķekavu, kā arī regulārā turnīra 5. vietas īpašnieci Talsu komandu, kuru bez komandas kapteiņa Raituma pametuši visi vadošie.
Latvijas labākais florbolists, RTU/Inspecta uzbrucējs Jānis Jansons, kurš joprojām ir vienīgais mūsu florbolists, kas spēlējis Zviedrijas superlīgā, nav pārliecināts, ka viņa komanda būs spējīga cīnīties par zeltu. Tam ir loģisks pamatojums: „Mūsu komandu pametuši vairāki spēlētāji.” Proti, trijotne Lisovskis, Rams, Kirkils beigusi karjeru. Protams, īpaši jāatzīmē Kristiāna Lisovska aiziešana no sporta. Mūsu arhīvā varat atrast plašu materiālu par Lisovski, taču šā spēlētāja statistika runā pati par sevi — pērn Kristiāns guva 1000. rezultativitātes punktu virslīgā un 38 gadu vecumā sezonā guva 43 vārtus. Tas bija spēlētājs ar izcilu vārtu ožu, izcils uzbrukuma noslēdzējs.
Savukārt Bunka, Ceriņš, Gailītis, Ķuzulis, Savickis, Lancmanis pārgājuši uz citām komandām. Komandai pievienojušies Lauga, Jaunzems, Bulāns, Jēkabsons, Līdumnieks, Streļcovs, Siliņš, Kikors. „Principā komanda izveidota gandrīz no jauna. Lielākais komandas zaudējums ir Bunkas pāriešana uz FBK Ķekava, ieguvums noteikti ir Jaunzems, Lauga un Bulāns,” rezumē Jansons.
„Tāpēc ir grūti prognozēt, kā čempionātā varētu sarindoties komandas. Es varu uzskaitīt, kā es vēlētos,” norāda Jansons. „Bet vai tā būs, neņemos prognozēt: 1. vietā RTU/Inspecta, 2. Lekrings, 3. Lielvārde, 4. Ķekava.”
FBK Ķekava sastāvā karjeru beiguši divi par Lisovski krietni jaunāki spēlētāji — Jānis Peičs un ilggadējais komandas kapteinis un uzbrukuma līderis Gunārs Klēģers. Alvis Dāle atgriezās FKRīga rindās. Komandas jaunais kapteinis Gints Klēģers piebilst, ka viņu rindas papildinājis viens no Talsu uzbrukuma līderiem — Aivis Hammers. Komandai pievienojies Ķekavas 1. līgas spēlētājs Dāvis Vegners un arī lielā ceļojuma pa pasauli dalībnieks, 100 latviešu stāstu autors Kristaps Jēkabsons. „Vēl notiek pārrunas ar pāris kandidātiem, bet tas lai paliek noslēpumā, kamēr nav parakstīti papīri,” intrigu saglabā Klēģers. „Kā jau katru gadu — arī šajā sezonā komandas mērķi ir cīņa par zelta medaļām. Pamatuzdevums, protams, ir iekļūšana play-off finālā.”
Talsupārstāvis Mārtiņš Maķevics norāda, ka Raituma pārejai uz Somijas PSS sekoja lavīnas efekts un komandu pameta gandrīz visi spēlētāji, kas bija no citām pilsētām, — vārtsargs Māris Ronis, Aivis Hammers, Matīss Jansons, Normunds Jansons, Toms Bitmanis. „Cerējām uz Ediju Hammeru, bet pēdējā brīdī Edijs nolēma atgriezties Somijas otrās divīzijas komandā Roseborg, turklāt paņemot līdzi mūsu kluba audzēkni un U-19 izlases spēlētāju Emīlu Hartmani. „Dzirdēt to, ka spēlētāji pamet komandu, bija tiešām nepatīkami, jo redzēt Talsu vārdu starp tabulas lejasgala komandām tiešām nevēlos. Bet neviens no tiem, kas aizgājuši no komandas, nav nācis no Talsiem. Agrāk vai vēlāk viņi tāpat atgrieztos Rīgas komandās, no kurienes arī nākuši,” uzskata Raitums.
Mainoties komandas sastāvam, mainījušās arī kluba prioritātes — par galveno uzdevumu izvirzīta savas sistēmas audzēkņu izaugsme. Talsinieki papildinājušies ar pašu otrās līgas spēlētājiem — Markusu Plūdumu, Deividu Barkovski, Krišu Treimani, Kristapu Riekstiņu. Komandā atgriezušies arī Mārcis Bajaruns no Ķekava 2 un Valters Spicbergs.
LIEPĀJNIEKI SĀK JŪNIJĀ
Pērnās sezonas regulārā turnīra 6., 7. un 8. vietas ieguvēju FK Bauska, Pārgauja un Kurši sastāvu pamatkodols palicis nemainīgs. Pārgauja gan ir zaudējusi komandas rezultatīvāko spēlētāju Gvido Laugu (40+19), kurš pastiptinājis bronzas medaļu ieguvējus.
Savukārt Kuršukapteinis Gints Siliņš, kurš savu komandu kā pēdējo dramatiskā cīņā ieveda play-off turnīrā, paziņo: „Jaunajai sezonai sākām gatavoties jūnija vidū — ar fiziskajiem treniņiem ārpus florbola laukuma nostiprinājām vispārējo sagatavotību. Tas, ka ir izdevies saglabāt komandas pamatkodolu, mums ir ļoti labs rezultāts, jo katru gadu mūs pamet vairāki spēlētāji, kas dodas strādāt vai mācīties ārpus dzimtās pilsētas. Tāpēc ir jāiztiek ar pašmāju audzēkņiem, kurus arī šogad sezonas laikā iespēlēsim komandā,” skaidro Siliņš un piebilst, ka komandas mērķis ir nemainīgs — iekļūt izslēgšanas turnīrā jeb labāko astoņu komandu vidū.
Pēc bālākās sezonas Virslīgas vēsturē un palikšanas uzreiz aiz izslēgšanas turnīra svītras atjauninātās Kocēnu Rubenessastāvā no Norvēģijas Harstad IBK atgriezies meistarīgais Atis Stepāns. Viņš savu vilcēja spēku nodemonstrēja jau pirmajā sezonas spēlē pret FK Rīga, palīdzot savējiem izcīnīt pārliecinošu panākumu ar 9:2.
PēcUlbrokas/FS Mastersspēlējošā trenera Aināra Juškēviča, kā arī spēlētāja un snaipera Pētera Freimaņa pievienošanās komandas sastāvam varētu padomāt, ka ulbrocieši kļūs par zobu sāpēm visām čempionāta komandām. Taču komanda vasaras periodā zaudēja savu rezultatīvāko spēlētāju Kārli Bulānu (25+9) un kapteini Jāni Jaunzemu, kā arī Latvijas izlases vārtsargu Indriķi Siliņu. Vēl komandu starpsezonā atstājis Krists Paulovičs (izīrēts uz FK Ādaži), Dāvis Šmitiņš (izīrēts uz FKĀdaži), Rolands Reinsons (dodas peļņā uz Somiju), Uldis Purvišķis (FK Rīga). „Lielākais ieguvums — no īres RTU atgriezies mūsu kluba spēlētājs Edžus Ceriņš,” uzskata Juškēvičs. Vēl komandai pievienojušies Niks Ķuzulis (RTU), kā arī jaunie spēlētāji no mūsu dublieru komandas Latvijas Universitāte/FS Masters.
„Uzskatu, ka esam aizvadījuši pilnvērtīgu gatavošanos sezonai. Sākām gatavoties 1. jūlijā. Esam piedalījušies trīs pārbaudes turnīros, tostarp pasaules lielākajā klubu turnīrā Czech Open. Viss plānotais sagatavošanās posmā tika izdarīts,” lietišķs savos izteikumos ir pieredzējušais Juškēvičs.
IZTEIKTU PASTARĪŠU NEBŪS
Valmiera(11. vieta) dabūjusi spēcīgo Aigaru Belasovu, kurš Latvijā atgriezies pēc trīs gadu prombūtnes Somijas elites līgas klubā Loviisan TOR. Valmieriešutreneris Māris Rozenbahs argumentē: „Komandas pamatkodols ir palicis nemainīgs, tā kļuvusi nobriedušāka, jo mums ir trīs U-19 Izlases dalībnieki — Dāgs Rozenbahs, Mārtiņš Broks, Agris Rogainis. Būtisks ieguvums ir Belasova atgriešanās Latvijā. Aigars mūsu komandā būs kā spēlējošais treneris,” Rozenbahs uzsver, ka Belasova zināšanas ir vienas no profesionālākajām Latvijā.
Tikmēr Ķekavas Bulldogi,pērn pēdējā brīdī no 1. līgas bronzas pozīcijas ielēkuši virslīgas pēdējā vagona pēdējā papildvietā, sagrāva visus līgas antirekordus pēc kārtas (ar šo rindu autoru sastāvā!). Spilgtākais no rekordiem — 328 ielaistie vārti, kas ir vairāk nekā divas reizes sliktāk nekā līgas vidējais rādītājs. Starpsezonu periodā komandas galvenais treneris Ints Vancāns ķērās vērsim pie ragiem, komandā sapulcinot virkni spēlētāju, kas izauguši Ķekavas Bulldogs sistēmā. Tāpat papildinājums ir treneru korpusā: klubam pievienojušies Gints Klēģers un Jānis Bramanis, kas spēlē otrā novada klubā FBKĶekava un meistarībai pamatus bruģējuši tieši Vancāna uzraudzībā. Daudz jaunu un Latvijas florbola sabiedrībā labi pazīstamu seju šajā sezonā būs Ķekavas Bulldogs rindās: Edgars Gailītis (eirokausa ieguvējs RTU/Inspecta sastāvā), Matīss Jansons (viens no Talsu līderiem), Nils Meļķis (FBK Ķekava), Reinis Millers, Jānis Mežotnis. Atgriezušies arī Uģis Savickis un Matīss Ziemelis. Daži spēlētāji no pagājušās sezonas virslīgas komandas turpmāk spēlēs 2. līgā.
FK Rīga atguvusi savu kluba seju Alvi Dāli, bet debitanti Madona sastāvu bruņojuši ar vairākiem meistarīgiem, bet arī bēdīgi slaveniem spēlētājiem ar Juriju Ivenkovu priekšgalā. „Madonas komandas spēlētāju spēcīgākais arguments ir viņu vēlme spēlēt ar Latvijas pieredzējušākajiem florbolistiem kā līdzīgiem ar līdzīgu. Un būtu ļoti svarīgi, lai viņu attieksme gan pret Cēsu Lekringu, gan pret Ķekavas Bulldogs būtu vienlīdz sportiska,” zīmīgi piebilst Ilvis Pētersons. „Es ticu, ka Madonas florbolisti mūsu virslīgu paplašinās ne tikai ģeogrāfiski, bet uzlabos arī mūsu sporta veida popularitāti.”
Nu ko? Mūs gaida interesanta sezona. Briestam 2016. gada pasaules čempionātam, kas notiks Latvijā!
